Piecdesmit pirmais dečs
MAGONE. Poppy. Papaver dubium
es otkon doncoju puorie ai Balathanu. mes namuokam labi krīviski, jis kazaks, es latvīte. puorejī krīvi, boltkrīvi i ukraini. šun Artekā tautu draudzības dīna, myusu otrjads Hrustaļnajā ruoda lītuvīšu danci i rūtali. myusīm sveitraini bruņči, bolti krakli i vainugi. Balathanam i puorejīm puišīm palākas lyna bikses. izaveram piec igauņu. “Kaip, kaip, maganenis seija...” skan tumbuos lītuviski da Malnejai jiurai, dzīdam leidzā. vakar bejam izkuopuši Romankošā pi Aluštas, vuss kolna vierss pučies. atdeva viestules vusīm nu dvora. aizguoju aiz kūku, laseju i raudovu. tāta roksta, ka Māgalins daudzi runoj i meklej mani pa ustabuom. cīši grybuos iz dvoru. “Voi, bolūdīti, mozū putinini, moš redzeji, moš dzierdeji, kuo mogiunes sieja...”

2017. gada 9. septembrī

Piecdesmit otrais dečs
MĀLLĒPE. Coltsfoot. Tussilago farfara
man ir sovs muola kolns. izkuopūt viersā, var redziet tuoli, pavusam tuoli. puori pierts skeidu jumtam. pavasari kolns vuss dzaltans muolliepeņu zīdūs. vosarā tī vusgorduokuos zemenes. tādin kolns vuss muolliepeņu lopuos nūaudzs. kuopu viersā, vusa styga palīk sudrobaini sierma, geiss smuordoj pylns ryugtuma. nogi pylni ai muolu pīdzeiti. pīrausu pylnu pūdu muola. maizes cepli taisiešu, rudzu maizi cepšu. siediešu sovā muola kolna golā. muola pūdus lipynuošu. pavadiešu dziervu kuošus.

2017. gada 17. septembrī

Piecdesmit trešais dečs
KAŅEPE. Cannabis. Cannabis sativa
Nasaprūtu i dūmoju par tū, kuo tuo nu Reigas da myusu var atbraukt bez autobusa. Jam saīt. Pyrms treju dīnu zvaneja tātam, ka brauks gostūs, šudin ira kluot. Māma jov vakar klejonkas vītā virtuvie iz golda izkluoja bryuni ryutainū goldautu. Jam diveji naizmozgojami kļocki. Nu tušas, kod māma roksta šmukūs burtus plakatīm. Iz vīna izlīkam pučes stykla vāzie, iz ūtra maizes škeivi. Māma tādin sirdīga, sorgoj goldauta, lai ādūt nasalejam viersā nikuo. Baumans jov atbraucs, izkraun sovu palākū maisa sumku bruoļa ustabā. Karidorie veramies juo kurpes, kuo mozam bārnam nu uodas, ai sprādzi suonūs, bryunas, nūnosuotas, ai caurumīm. Jov nu paša reita del juo sakluojam gultu ai babas austejīm dečīm. Tādin guļ. Piečuok vusi ādam skuobū kuopustu zupu virtuvie, Baumans ai vīnu rūku pītur buordu, lai zupa nasatak viersā. Man īt smīkli, muosai tože. A navar. Soka, ka mes runojam kuo vuocīši, nikuo navar saprast. Stuosta, ka, braucūt iz teni, vīnu nakti gulejs sīna vuortūs, ūtru nakti solmu kopnā. Tys gon varātu byut bejs labi. Piečuok vuica spieļuot kūkli man i muosai. Jam cīši labi saīt, man suop pierksti nu steigu spīsšonas. Jam mozejam pierkstam garīs nogs, ai tū aizraun steigas. Tod runoj ai tātu, īt leidzā iz klāvu, iz duorzu, klausuos magnetafona lenties īrakstātuos babas dzīsmes, roksta nazkū nūties. Vokarā ādam buļbus ai tuoragu, kam svīsts vydā. Runoj par senejīm laikīm i soka, ka te derātu kanepu svīsts. I pašā vokarā tātam paduovynoj kanepu sāklu maisu. Runoj abeji, kuo svīstu taisiet. Tāta prīcīgs. Māmai napateik, kuo smuordoj dvors. Tuo piec eistuma i vacuma. I piec guliešonas sīnā i solmūs. Braucūt paceli, pi myusu pamat sovu tautastārpu, boltu vylnas mieteli ai izšyutīm rokstīm i boltuos vylnas bikses. I myusīm ai muosu paduovynoj pa kūklei. Pavusam jaunas, paša taisietuos. Kanepu sāklu maisu tāta nūlīk virtuves styurie. Da pavasara.

2017. gada 24. septembrī

Piecdesmit ceturtais dečs
KAŅEPE. ŠĶIEDRA. Cannabis. Fiber. Cannabis sativa
... dzīvot, vērot, art, ecēt, irdināt, sēt, domāt, burties, mīlēties, gaidīt, priecāties, sekot, vērtēt, ravēt, laistīt, kopt, dziedāt, dejot, rotaļāties, negulēt, novērot, salīdzināt, sargāt, baudīt, vākt, pļaut, griezt, siet, krāt, vest, nest, kult, savākt, izbērt, vējot, sijāt, spiest, ēst, nosalt, kurināt, kaltēt, berzt, lauzt, sist, atdalīt, šķirot, atlasīt, izsukāt, vērpt, aust, šūt, valkāt, klāt, būt, piedzimt, dzīvot...

2017. gada 1. oktobrī

Piecdesmit piektais dečs
POLIPROPILĒNA AUSTIE MAISI. Woven Polypropylene Bags
ustaba smuordoj piec zemes. veiri pylnūs buļbu maisus nas iz placu ustabā i ber greidas caurumā vydā. maisu piec maisa. kod vaira nalein, krysstāvs lein pamastie i rozgryusta buļbus iz suonīm. mes staigojam i lacam puori caurumam, spīgdami, kod sačer aiz kuoju. āaāa. cīši labi. lacam viel. pa vusu dvoru var staiguot ai zuobakīm. sinces tože smuordoj piec zemes. baba ciorkoj lylūs buļbus i kuknie cap buļbu bleiņus. goldu sakluoj sincies, ādam vusi bleiņus ai kriejumu. piec laika purynojam babas austūs buļbu maisus. tuodi bryuni i palāki. cytam vīns īluops. cytam diveji voi treji īluopi. itī maisi graudīm vaira nader. palāki i bryuni. babai saluopieti.

2017. gada 8. oktobrī

Piecdesmit sestais dečs
MELNIE ATKRITUMU MAISI. Black Trash Bags
tuodā malnā, lylā maisā var nūglobuot vusu. naizdarātūs dorbus. samaluotū i aizmierstū. nanūveidību. skaudību i pruota oklumu. naizmozguotūs lūgus i nateirū dvieseli. lepnumu i bogatību. nūzagtū lyupu kruosu. nasadzierdiešonu i nasaklausiešonu. nūlīgšonu i pagaisynuotū. nasamoksuotūs riekinus i atrībšonu.
vusa tik daudz. vasala malna sola okeanā.  

2017. gada 15. oktobrī

Piecdesmit septītais dečs
BIKŠU GUMIJA. Elastic Bands
vacuo cīši rozstaipieta, sasīta mozgu mozgūs. nu škapa gola dabovam maisu ai brata mozejuom driebiem. pylns luoču, lapaču, kraklu, bikšu i capuru. nu septiņu zečubikšu gumejas i škapie pi špiļku atrostuo gumejas gobala saguoja cīši šmuka. jauna. labi staipuos, bryunā, zylā i boltā kruosā. mozuo muosa laimīga. ai draudzeniem otkon varies lākuot da paša tymsa. ai gumeju.

2017. gada 22. oktobrī

Piecdesmit astotais dečs
SIZALS. Jute. Corchorus olitorius
Viestulie draudzene nu Burjatejas roksta, ka jov nedeli naīdūd iz školu. dzanūt vušku borus no kolnu zemie. Kam zīma. Atguodoju, jai beja tik malni i bīzi moti, ka vusu laiku spruka nu bizes uorā. Aņa nu Arhangeļskas stuosta, ka pi jūs ira mīnus treisdesmit, iz školu staigoj ai kažūkīm. Prosa, lai atsyutu sorkanu lyupukruosu. Balathans nu Kazahstanas naatbild, toš tuoli da pošta. Nu Kalugas Tatjana syuta bildes ai pīminekli kosmonautīm. I pate kluot. Katrin nu Norvegejas atsyuta podušku ai rozā volanīm. Es jai izodu i aizsyutu oranžu vesti ai peiniem. Sarokstu viestuli norvegu volūdā. Tān gari vokari, losu gruomatas da nakts. Par indianīm ari. I sizala dečīm.

2017. gada 29. oktobris

Piecdesmit devītais dečs
PAPĪRA AUKLA. Paper Twine
jov īdūt iz školu, jutu, ka šudin nazkas na tuo. bīzuo mygla spīde vusu pi zemes. dyumus nu trūbu, vusus smuordus i munejū elpu. školā stunde beja kūpā ai lylejīm, taisejam dorbus, pi kartonīm leimejam papeira stričus, dzaltanas zierņu pusītes i solmus. piečuok lakovam. tūlaik nazkas skali pīklauveja pi durovu. saguoja vydā divejas sīvītes boltūs halatūs, malnūs zuobakūs, eisīm skruļļainim motīm, aiz jūs feldšere. mes pīsacielem kuojuos, - labrīt, vusi kūpā, školuotoja lyka atsasiest. lylūs puišu acies īraudzeju bailes. lylas bailes. Jurs izapraseja uorā, iz tualeti. palaide. tod vusīm lyka atrūtiet vīnu rūku, nikuo napasokūt, sarokstā verūtis, piec kuortas īšāva rūkā. suoka ai mozejīm, ai myusīm. sirds liece nu baiļu kuo trokuo. gribejuos biegt paceli, iz mežu, iz dvoru. vusi siedejam taisnuom mugaruom. pasceja, ka navar mozguot. raudīns kuope augšā pa koklu, skrāpejuos i suopeja. Jurs beja aizbiedzs. iz kolhoza svorīm, aiz upes.

2017. gada 5. novembrī

Sešdesmitais dečs
AUSTIŅAS. Earphones
sadzirdēt bezgalīgo nakts klusumu. 
uzklausīt vēju sarunas novembra koku zaros. klausīties pļavas nokaltušās zāles atmiņās. ieklausīties degošajās liesmās ugunskurā. izdzirdēt dienas sākumu. 
noklausīties ezera viļņu čukstus. 
saklausīt uzartā lauka zemes smagumu. padzirdēt runas par brīnumiem.
izklausīt savu sirdi. 
dzirdēt sevi.  

2017. gada 12. novembrī

Sešdesmit pirmais dečs
EGLE. Evergreen. Picea abies
Sagludynovu tātas kraklus, polagus, nāvalačkas i dvīļus. I koudres puorvalkus. Steidzūs, moš paspiešu. Saule viel nav nūrītejuse. Īšu tān. Snīga daudzi, viersā natur, aizbrīnu da meža molas, elpa solta i suop kryuties. Puori kanovai, cauri kuorklu bīžņai, tod izīmu cauri mozejai meža pļovai ai nazcik bryunu paparžu golīm snīga kupanuos. Tod vītuom aizsolušīs pūrvs, nu ciņa da ciņa slidojūt, īlyuztu, valiņči sļapni, pašai korsts, mietels valie. Ešu kluot. Egles stāv mīrīgas, snīga te moz, smuordoj piec breiva pasauļa, pavusam klusuom leigoj zori, pylni ai smogīm čīkurīm. Syunas meikstas i syltas, apsaguļu zam lyluos egles, laiks ir apsastuojs, elpoju dzili. Te varātu dzeivuot, zam egliem.

2017. gada 19. novembrī

Sešdesmit otrais dečs
SASMALCINĀTS PAPĪRS. Shredded Paper
Papīrs saglabā visu. Nodzeltējušus arhīva pierakstus. Melnu tipogrāfijas patiesību. Gaistošu rozā mīlestību.
Papīrs pacieš visu. Ikdienas pelēkos melus. Izgāztu dzeltenu žulti. Baltu skaudību.
Īstenībā...
Dīvaini to visu glabāt tik trauslā matērijā.

2017. gada 26. novembrī

Sešdesmit trešais dečs.
AGROPLĒVE. Agrofilm.
Tāta, nu klāva īdams, otkon atnas pylnu maisu ai pupuom. Loksti solti, stāvejušs vusu laiku škiunie. Šudin atrūnu mozuos malnuos i bryunuos pupines, raibi sorkanuos, kotrai sovs zeimuojums — to cylvaki viersā, to kontinenti i solas. Izlaupātūs lokstus tāta svīž gunie, virtuvie sylts, pa greidu pībyruse zeme. Te labi.
Pruotā atīt, kuo pavasari stuodejam. Mozuos pupines salykam rindinie i tod ai pierkstu kotru īspīdam zemie. Cyuku pupas tuopat, toik grādā divejuos rynduos, tuoļuok vīnu nu ūtras i dziļuok zemie. Zemi iz kotras juodaspīž, lai čāgas naizlosa. Seipulus īspīžam ai divejim pierkstīm. Gurču sāklas rozlīkam pa mozu gabalinu, kam vusas nikod nasadeigst, apberam ai drusku zemi nu abeju pušu. Voga izaver piec sazeimuotas bizes. Burkānīm saberam tik moz zemes viersā, cik vīn moz var. I tod geidam, kod sadeigs. Kotru dīnu īdu i verūs. Tāta uzatrauc, ka del gurču puoruok solts.
Tādin sāklai atlīkam lyluokuos pupines, kotru kruosu sovā aplūksnie. Tāta muok salūciet nu vusuodu papeiru. Daroksta godu viersā.

2017. gada 3. decembrī

Sešdesmit ceturtais dečs
ROTAĻLIETAS. Stuffed Toys
Itei loba dīna. Atguojam iz Zeļčīm gostūs pi babas i vacina. Soltejā ustabā pi lupatu atrodu bryunū luoci. Daguns jam nūbarzts, divejas sovaduokas pūgas īšyutas acs vītuos. Vīna kuoja pa pusei nūrauta. Byus juodašyun. Kažūks jam bryuna nūnosuota samta, auss tymsuokas, vydā zuodža skeidas. Tuods nūsals te soltejā ustabā. I nūputejs, geidūt mani. Nimšu leidzā iz dvoru.

2017. gada 10. decembrī

Sešdesmit piektais dečs
KAFIJAS IEPAKOJUMS. Coffee Packaging
Šudin gosti. Atbrauce krystamuote ai saimi nu Reigas. Kuknie smuordoj nūslāpumaini i ryugti. Kopejs. Jīm cīši garšoj. Mammai to napateik itei smoka. Mammai suop golva, daudz juoguļ tādin, iest taisam mes ai muosu. Savuoram buļbus, sataisam tuoraga. Tāta nu reita ir samaļs gali, mes ījaucam kotletu. Kopeja smuords vusu dīnu dzeivoj leidzā, tuo i sauc pagaršuot. Īmiercu sļapnu pierkstu kopeja bundžā i nūlaizu. O, Jezus! Cik ryugts! Izspļaunu uorā. Sajaucam žagarinu meikli, sacapam pylnu muola bļūdu ai capumīm. Bruoļs ai muosu prīcīgi buorsta viersā samoltū pūdercukuru. Atīt tāta nu klāva, ai krystamuoti kuknie runoj garas runas, ād kotletus, līla myusus, ka vuss ir cīši gords. Gosti jov taisuos iz Reigu. Tāta jīm atdūd kopeja talonus.

2017. gada 17. decembrī

Sešdesmit sestais dečs
KRĀSAINĀ FOLIJA. Colored Foil
Kukuruzniks! Kukuruzniks!
Stumdeju mozū muosu rotūs pi kantora, kod sadzierdeju ryukūņu i saucīnus. Rotus iz riņči, skrīšus iz krystcelīm, iz skanes pusi. Basanoškas nazatur kuojuom kluot, skrīnūt kreit zemie. Kukuruzniks lidoj nu Stabļovas puses, puori mežam i iz Ivanovkas pusi. Ai skatīni sekoju leidzā, kuruos vītuos teik keisāts. Man viel nikod nav pazaveics atrast vasalu kasti ai speidumīm. Klasesbīdram to ir vīna kaste, myusīm ruodeja, tuoda palāka kartona, vydā kuortu kuortuom salikti sagrīzti sudrabaini speidumi. Aizskriejuse da krystceļu, elsoju, ai rotīm teirumā navaru tikt vydā, sirds skrīn kuo trokuo. Otkon nikuo, kukuruzniks aizlidoj. Īdama iz dvoru, pi Pulimjota Maļvinas dvora bārzūs atrūnu dažas sudrabainas steigas. Pazaveica, salosu kārmanā. Byus zīmu iz svātkīm eglei.

2017. gada 24. decembrī

Sešdesmit septītais dečs
KONFEKŠU PAPĪRĪŠI. Candy Wrappers
es kruoju markas kuo tāta. man jov ir ap treisdesmit marku. viel es kruoju jubilejas rubļus. tūs tik reši var dabuot, man jov ir ai Leninu i cytīm onkulīm, ir viel ai Gagarinu. aizīmūt gostūs da babas i vacina, cytu reizi babai del myusu tuodi rubli paglobuoti zam poduškas. viel es kruoju šmukūs akmiņus, jūcīgūs akmiņus i kruosainūs akmiņus. i dzaltanūs kvarcus. senuok dūmovu, ka tī ir dzintari. i viel es kruoju kompetu papeirus. vusuodus, raibu raibūs i speidīgus. dabovu tuodu kasti, izgludynoju kotru papeiru ai rūkuom, nūspīžu pa nakti zam gruomatu i līku vydā. kaste dreiž byus pylna. itū godi iz svātkīm eglei salūceju viertyuni nu kompetu papeiru. cīši šmuki.

2017. gada 31. decembrī

Sešdesmit astotais dečs
GAISMU VIRTENES. Christmas Lights
vusvairuok man pateik, ka Reigā ībraucam nu reita. ap sešīm. var redziet, kuo piļsāta lānuom pasamūst, gunes sadagtas, cytur raustuos pīkusušs, cytas nūputejušs. cytur otkon izsystas ai akmini, tuo pagaisynojūt kuodu burtu nu uzroksta. Reiga smuordoj piec putekļu, piec benzina, i man pateik, kuo myusu ekspress, apsastuojūt pi kotra sorkanuo luksafora, piec seve pamat boltu dyumu muokiuni. piļsāta ir cīši šmuka, kotram dvoram sovaduokas durovas i lūgi, kotram sovaduoks stāvu skaits i kotram sovas guns. ekspresie ļauds suok lānuom atsamūst i kuortuot sumkas. a man grybātūs viel ilguok braukt cauri piļsātai, ituodai nu reita.

2018. gada 7. janvārī

Sešdesmit devītais dečs
PLASTMASAS KONSTRUKTORA KLUČI. Plastic Constructor Blocks
plastmasas kluči ira vusuoduos kruosuos — sorkani, dzaltani, zali, zyli i rūžovī. nikod jī navā kūka, akmiņu, rosas, iudeņa voi smilšu kruosā. plastmasas klučīm nav nikuoda smoguma, var celt tūrņus, piramidas, tyltus voi dvorus, jī guozsīs vīnuodi gar zemi. plastmasas kluči nav ni solti, ni sylti, jī ira vīnuodi vusu laiku. plastmasas kluči nikuo nasmuordoj. ka nu vīnīgi piec fabrikas voi veikala. plastmasas kluči napagaisynoj sovu skota, kruosas i formas daudzi symtu godu. ari mežā, pļovā i okeanā. plastmasas kluči stāv iz vītas, naīt iz prīkšu, giunuos kuojuos i naļaun īt iz prīkšu. vusīm.

2018. gada 14. janvārī

Septiņdesmitais dečs
VELOSIPĒDU RIEPU KAMERAS. Bicycle Inner Tubes
Nu reita, apvylkuse pučainū katuna kleitu i basanoškas, stumu jaunū tātas nūpierktū ritini gar pīturas butku, garuom kolhoza klubam iz celi, kur ceļ livančikus. Ritins sorkonā kruosā, speidīgs, smuordoj piec traktora eļļas i tātas noglu kastes. Šun korsts, augusta svātdīne, sutojs, līta nav bejs jov treis nedeles. Ceļa putekli pasaceļ augšā i lānuom kreit iz ritina, nūkruosuodomi jū palāku. Kod vaira navā nivīna cylvaka, kuopu viersā, raugu atsasiest, nikas nasaīt, krāslys puoruok augši, guožamies abeji nūst. Raugu otkon, vīnu kuoji likdama iz pedala, ai ūtrū kuoju skrīnūt. Piec laika, kreitūt i guožūtīs, saīt daži metri nūbraukti, toik styures navaru saturiet. Garuom ai ritini nūbrauc vīns mozīs puiss, smīdamīs, ka namuoku braukt. Sakūduse smilšainūs zūbus, raugu viel i viel. Kuoju lytkas i rūkas da alkiuņu nūbruoztas boltuom streipiem. Beidzūt man saīt! Toik bremziet namuoku, vairuokas reizes ībrauču kanovā voi ritini svīžu zemie, pate lākdama nūst. Braucu iz kolhoza darbnīcu pusi, puori krystcelim labi, a te pieški pretīmā traktors. Es saraunu stūri, tuo nūzaguožu, ka salīcu ritinam rīpu i stūri, ka navar vaira pabraukt. Rauduodama, asiņainīm ceļgolīm, pībarztim ai puteklīm i mozīm akmistinīm, valkūs iz dvoru. Ešu īsavuicejuse braukt ai ritini.

2018. gada 28. janvārī

Septiņdesmit pirmais dečs
DIAFILMAS. Filmstrip
Suoku īt školā. Pirmejā klasie. Škola lyla, daudzi vusuodu ustabu i ūtrīs stāvs. Mozūs te parosti nalaide īkšā. Itei pyrmuo reize. Gar sīnuom škapi, tī vusuodi aparati, gruomatas i pylna klase ai bārnīm. Izaver, ka vusa škola. Nasaīt vusīm, kur siediet, mes ai muosīcu sasiestam iz vīna krāsla apsačārušs. Īlīk filmu, i suok ryukt filmu aparats. Myusīm dvorā tuods mozīs, kur varu pate teit diafilmu iz prīkšu i viertīs mulcikus. Izslādz geismu, nikuo tuo i napasoka. Filma par tū, kuo spruogst atombumba, par tū, kas nūteik ai kūkīm, ai dvorīm, ai gūtiniem i cylvākīm. Nikuo vaira navā iz pasauļa, toik vīna zeme. Apsačeram ai muosīcu stypruok. Atīt lyla baile i naīt paceli.

2018. gada 4. februārī

Septiņdesmit otrais dečs
STIEPLES. Wires
Šudin nu školas tuo vāluok izīdu. Uorā jov tymss i nav tik solts kuo nu reita. Nūguojuse divejus kilometrus da Čilipīnes, sageidu snīgu lyluom snīgpuorsluom. Pazagrīžu iz Upīti, snīgs pīzanam styprumā, nūkluodams vusus teirumus, egļu zorus Antonovskejūs mežūs i celi. Iz ceļa palīk toik munas pādas, kuras ātri vīn aizsnīg. Viel četri kilometri juonūīt. Meža vydā vieja navā, cīši mīrīgi, kuo pasaules vydā. Nivīna nav, toik boltīs mīrs nu dabasu. Man ituo pateik, vīnai pašai snīga putenie. Īdu garuom kompleksam, vusi lūgi gunies. Tuoļuok ceļa molā dzierdu, nazkas raud. Daīdu kluot. Onkuls ritini kanovā īstums, pats sied kluot i raud. Īdu kluot i prosu, kas vaines. Soka, ka navar proīt tuoļuok, soka, ka šam cīši baile nu skanes zam augstsprīguma vodu. Paīdu pate zam vodu apukšā i pazaklausu. Nui, kotra snīga puorsla, kreitūt iz vodu, sadag, i vuss kūpā skan kuo lyla simfoneja. Soku, ka paleidziešu izīt cauri, soku, ka jov skan klusuok. Pīceļu onkuli, pīceļu ritini, nu bagažnīka nūkreit setka ai divejīm runkulīm. Nasoki toik tāvam, tuo onkuls, paniemu sovai gūtinei. Ai vīnu rūku stumu ritini, ai ūtru īzačeru onkuļam alkiunie, runoju vusu kū skali, lai nadzierd simfoneju augšā. Vydā i pašai palīk baile, cik skane lyla i pa vusīm dabasīm. Īdam ātruok, apsūlu nūdūt sveicīnus tātam, Stabļovā pi onkuļa dvora pagrīzīna atsavodu i īdu tuoļuok. Paļdīs, meit. Iz ceļa myusu abeju pādas ātri vīn putens aizputynoj. Jov i krystceli, i cīma guns. Dūmoju, ka toik gruomatas i klades nav samierkušs sumkā. Dvorā toš otkon taukūs captī malnūs myltu bleini.

2018. gada 11. februārī

Septiņdesmit trešais dečs
LINU PAKULAS. Linen Canopy
Kambarie atrostūs lynus izsukovam ai motu suku. Tāta nabeja prīcīgs. Zeidainuos, puori palykušuos lyna škīdras beja mozuokumā. Tuoda sauve vīn. Nasaīs vaira nikam. Pat ni parukai iz jaunū godi.
Es to zynu, kuo daboj lynus.
Iprīkšejā rudenie, jov pavusam oktobrie, braucam nu školas mozī i lylī bārni iz Ančipovas teirumu celt lynus. Smoguos mašynas kuzovā, lokatīm pleivojūt viejā. Tī sabrauce ari kolhoza cioces i onkuli. Man leidzā lobuokīs gruobeklis, mugarā vacīs sporta tierps i gumejnīki. Lynu teirums sen nūplāsts, rynduom gulejs da pašas Kūkovas, vītuom aizaudzs pa viersu ai nazuoli. Kotrs sovā ryndā ai gruobekli gruobam voi rullejam lyna snopus, reiziem plāšūt lynus nu nazuoļu uorā i ai tīm pašīm lynīm apsīnūt. I tuo da Krākups. Piečuok īt veiri, losa snopus i svīž smoguos mašynas kuzovā, tī otkon diveji taisa vazumu, augši, augši. Atbrauc tāta ai Nivu, lauza lynus, raun dīgus i prīcojuos, ka napleist. Soka, šūgod loba raža. Syuta vīnu mašynu piec ūtras ai lyluom, leigojūšuom kravuom iz Vileki, iz lyna fabriku. Pušdīnlaikā sasāstam ānā, šudin sylta dīna, kuods salosa uobulu i šlivu nu pamastuo sada, ciociem prīkšautu kārmanūs kompetas.

2018. gada 25. februārī

Septiņdesmit ceturtais dečs
LINU PAKULU VIRVES
Ūlas sakruosuotas jov vakar. Bryunum bryunas. Ai vusuodīm raibumīm. Salīkam mastinkā iz dvīļa, leidzā viel svīstmaizes, suols i sapeiti kruosaini dīgu goli. Tāta Siļvu jov ījiudzs, rotūs salics daudzi sīna i pa viersu deči. Pa vydu diels, jaunuo i vacuo pokulu vierve. Salacam vusi bārni rotūs. Nū, aizīt, Siļva! Suokumā sūlīm, pi darbnīcu ceļa grib skrīt iz fermu, tod garuom veikalam i tod rikšīm garuom Grohovas pagrīzīnam, gar zaļū škiuni, gar Kaļvīm iz Lotušīm. Itūgod agras Lyldīnas, bet jov sylts, ituo zyrga rotūs cīši labi, vusi kūpā sazaspīdušs. Lylejā Lotušu līpā rasnejā pokulu viervie īkaram šyupuļu, dzīdam vusas zynamuos i muocamies jaunuos Lyldīnu dzīsmas, dasīnam sapeitūs kruosainūs dīgu stričus. I tod lyluo šyupuošonuos, kaušuonuos ai ūluom, sasystūs ūlu ripynuošona nu kolna zemie, vacuo striča vilkšona puori Krākups iudeņam, cikom zaudietoji sakreit iudenie. Ite labi i ūlas gorduokas kuo ustabā.

2018. gada 4. martā

Septiņdesmit piektais dečs
RĀVĒJSLĒDZĒJI
itū pavasari saslymu tuo, ka aizvede iz slimnīcu. saspīstuos dziervenes ai cukuru, čajs ai madu, truša lipa i zuoles vaira napaleidzeja. slimnīca beja kūka dvorā, vīnā ustabā guleja mozs puika i diveji onkuli, kuri jov nu paša reita guoja iz krinča peipiet Primu, ūtrejā ustabā ciocīte i es. piecpušdīnā i vokarā sadeva daudzi zuoļu iest, a nu reita izmiereju temperaturu i beja juoīt dakteram ruodiet sova suopūšuo golva, auss i daguns. dakteram ustaba ai goldu beja īkuortuota kuknie. puika stāveja nūzaraudovs, muosine jam zam zūda tureja dzeļža bļūdu. nu mutes jam teceja slīčas kūpā ai asni. jam beja izrāvušs mandeles. bļūdā beja asiņaini gobali. moš man tože raus, nabeja nivīna, pi kuo pīzačert i paprasiet, dakters pasauce mani pi golda, lyka attaisiet muti, daspīde mieli, vieruos koklā, dagunā i ausies. praseja, cik ilgi suop. es navareju atbildiet ai daspīstū mieli, vierūs, kuo, jam runojūt, krotuos rāvejsliedža gols sporta džemperam zam boltuo halata. saraksteja papeirus, muosine vāluok atnesa viel sovaduokas zuoles. te barova treis reizes, labi, ka leidzā beja odatas i komuls, vareju adiet. nuokamejā dīnā savede onkuļus ai lylīm kuošīm, cioceiti izraksteja, mane nabeja, kur likt, aizvede iz kirurgiskū nūdali. ustabā vīnai ciocei kuoja pīkārta augšā, cytai rūka apsīta, cytai vuss vādars. te beja labi, kotru dīnu guoju iz polikliniku sildiet dagunu i koklu ai vodīm daslāgtīm pi elektrības kastes. dzieru sovu zuoļu kaudzi, paleidzeju roznosuot sanitariem iedīnus pa vusuom ustabuom, piec iesšonas sanest iz kukni i vusus izmozguot. laseju skali ustabas ciociem sovas puosakas, puišu ustabā sazapazynu ai krīvu puiškanu, kurs beja te armejā, Žeiguru mežūs zuodžejs molku, i kūks kreitūt jam salauzs mugaru. paleidzeju jam pazadzert, jis man sapyna nu stīpliem zalta pildspolvu. runovu krīviski, cik nu muoceju. cioces to saceja lai nazadraudzeju, kam jis cītumnīks. nu, nazynu. piec dažu dīnu nu reita mani pasauce pi daktera, praseja, voi kas suop viel, ai daspīstu mieli navareju parunuot, vierūs iz sporta džempera rāvejsliedža gola, kas beja zam boltuo halata. acies jam nazavieru. nuokušejā dīnā atbrauce tāta piec mane.

2018. gada 11. martā

Septiņdesmit sestais dečs
PRIEDE. Scots Pine. Pinus Sylvestris L.
te pavasars pavusam cytuoduoks kuo dvorā. azarā lads izalaids. snīga nav, i geiss tuods dzidrīs. itū pavasari dzeivoju sanatorejā, guļu vīnā ustabā ai divejuom meituškuom, toik ai juom nikuo narunoju. pavusam agri kotru reitu atnas kotrai sovu termometru, īlīku padusie i verūs kuodu laiku augstejūs grīstūs. brūkasties īdu iz lylū iednīcu, kur taburetkas ai dzeļža kuojuom siestūtīs spolgi čeikst pa greidas flīziem. parosti siedu vīna, apādu sovas tabletes i soltū mannu, izdzeru soldanū čaju, pīkūžūt boltū maizi. cytu reizi kuods pīzasiest blokus i kū ni prosa, es nikuo narunoju. iednīcā solts, palma aizsadz skotam puslūga, malnīs čajs kiup nu kruškuom. piečuok mani izaklausa dakters, nikuo narunoj. tod īdu uorā staiguot. aizīdu da azara, tī tuo čudnuok. vusvaira man pateik parkā. siedu zam prīdiem i verūs, kuo vāveres skraida pa zorīm. iz zemes sakrits daudzi čīkuru, izskeitu, cik iz kotras aizaugušos plāksnes. salīku sovaduok, lai iz vusuom plāksniem vīnuods skaits. prīžu skujas nūkluojušs ai sovu deči vusu zemi apleik. te mīrīgi. pušdīnuos otkon tabletes, kotlete i buļbu gryusle sazeimuotīm viļnīm škeivie. i morss. spolgi skan taburetkas dzeļža kuojas pa flīžu greidu. īdu otkon iz parku, dīna pavusam rozsyluse, pa kūku zorīm skraida vāveres i putni. nazynu, kuo jūs sauc, byus juopaprosa tātam. piec vakariņu tabletiem i ūlūksnes gobala īdu iz ustabu. man leidzā pīcas gruomatas, tuos izlosu jov pyrmejuos dīnuos, vylnas dzejs i odatas. odu streipainu šalli. grybuos iz dvoru.

2018. gada 18. martā

Septiņdesmit septītais dečs
TELTS AUDUMS. Tent Cloth
Pavasara smuords jiutams vusur apleicīnie. Gorodā ari. Tuo i ruodīs, ka vusi geida, kod īsasuoks, kod suoks īt lads. Zinies televizorā i radejā stuosta par lada bīzumu, par lada kustību, par lada sasakustiešonu, par plyudu draudīm, par īspiejamū evakuaceju. Es to lada īšonas geidu kuo breinuma, prīcojūs par pasauļa lylū spāku vusuos lylejuos upies i mozinkejuos ari. Ir, ir, itūnakt jov suocīs. Lylejuos upies lada gobali īt ryukdami, gryustiedamīs, valdamīs kolnūs i leizdami iz krostīm. Namīrs jov vairuokas dīnas kluot, vāroju lada skrīšonu, kuruo palīk kotru dīnu mozuok i mozuok. Vīnu sastdīnas reitu mugaras sūmā salīku telti, maizi, iudens pudeli i laižūs ceļā. Paceli nu goroda, iz upiem. Aizrunuotuo laiva i saimenīki mani geida, atsavodu i ļaunūs mozuos upes lylejai straumei, atstraumiem i reizumis mīram. Piec pušdīnu pīkususe, sorkanīm byudīm laivu izvalku krostā. Izamaudoju, turādamuos pi kuorklu, lai naaiznas straume. Sakuru ugunskuru, vuoru čaju, koltu sļapnuos zečes i natuoli saslīnu sovu telti. Upe dzīd sovu nabeidzamū dzīsmi. Dzeru čaju i ešu laimīga.

2018. gada 25. martā

Septiņdesmit astotais dečs
VĪTOLS. Willow. Salix fragilis L.
Lads klāva kanovā izalaids. Iudins solts, rūkas apraun viejs, uoda palīk sorkana i sausa. Čāgas lidoj apleik čāguodamas. Kačigarkas kryumūs napasen salykti sasystī lūga stykla gobali. Taišni laikā. Samierceju kanovas iudinie, nūmozgoju. Nūlīktejā kūkā izkuopuse, salosu pylnu kārmanu ai pyupulīm, cyti jov zīd dzaltanīm punktinīm, cyti viel toik lein uorā nu bryunuos mizines. Bits i myusas jov lidoj apleik. Salasātī pyupuli labi dalīp i čeruos pi sļapnuo stykla, izlīku daudzus zeimojumus ai sauli, rāmīti i mani ai suni. I pyupulu pučiem.

2018. gada 8. aprīlī

Septiņdesmit devītais dečs
GĀRSA. Ground-elder. Aegopodium podagraria L.
Ituo tān kotru vokaru. Īmu paleigā tātam. Varu redziet, kuo vusa pasaule palīk zaļuoka ai kotru dīnu. Mežā sazīdejušs vizbuli, kanovā purenes. Muola kolna muolliepeņu zīdi izsteidzejušs garūs kuotūs jov puorzīd. Pīneņu lopu komula vydā rasnī pumpuri stīpuos augšā. Tyuleit, tyuleit zīdies. Ap kalti i lyužu moluos šnitka saauguse kuo zalīs dečs, nūglobuodama vacuos lopas, sausū zuoli i nateirumus. Pylnu spaini pīplāšu ai šnitku. Klāvā tūlaik rozdolu — sauvi gūtinei, tod sauvi rukšam i sauvi talanam. Kačam nagaršoj.

2018. gada 15. aprīlī

Astoņdesmitais dečs
ALPU JĀŅOGA. Mountain Currant. Ribes Alpinum L.
kūku i kryumu zīdiešona kluot. aizasuok ai kuorklu i veitulu pyupulīm, vusa meža mola smuordoj dzaltana i gorda. apleicīnes bits jov losa putekšņus pyrmejam madam. bārzam zīdi gari, dzaltanbryuni, smuordoj piec teiru putekļu i muola. piečuok elkšņa garī, tymši bryunī i myltainī zīdi. i lozda ai smolki garīm, putekšņu pylnīm veiriškīm zīdīm i spilgti sorkanīm, mozīm sīviškīm zīdīm. smuordoj piec nūslāpuma. papeles zīdi kuo gari tuorpi lein uorā nu lipīgūs pumpuru i smuordoj tik stypri i soldani garšīgi. kļovs sageidejs pyrmuos lopas, zīd pilnīgi vusuos pazaries i sabuorsta ai zīdinīm vusu zemi gaiši dzaltani zaļu. vīnu dīnu palīk solts, i nu reita īvas boltas, ryugta smuorda kupanas. a par ūzulu vuslyluokīs breinums, smolki maigi zīdi rozakuortovušs storp kautrīgi mozejuom, bryunejuom lopuom. vuss ūzuls kuo bryunā myglas pleivurā teits. i tod suokuos, kuo spruodzīns, boltas čaja ūgas, boltas kaukaza plūmes, boltas vīšņas, bolti kaštani, boltas bumbieres i uobeļnīcas. bolti rozā kruosa i mada smuords vusapleik. i vuskorstuokejā dīnā suok zīdiet cerini, bolti, zili, violeti, ai sovu smuordu pīpildūt vusu apleicīni i dūmas. jov pumpuri jasminam i cārmūškai. ūss viel geida. nagordūs juoņūgu kryumi zīd smolkīm, dzaltanīm zīdīm, īnasūt pa lūgu ustobā meža smuordu.

2018. gada 29. aprīlī

Astoņdesmit pirmais dečs
BALTĀ PANĀTRE. White Dead-nettle. Lamium Album L.
mežā zača kuopusti kuo zalīs pakluojs. ādu lopas, boltūs ai zilu streipini zīdus, goduos i pa kuodai skudrai. pa muola krostu bryunejai kosai viersyutnes jov puorzīd. gordas, kuo zalī buļbi. tāta stuosta, ka zam zems jai ir rīksti, tān raušūs i mekleju. zeme cīta, puorkoltuse, muols. pļovā jov var atrast pyrmuos skuobeņu lopas. skuobas. gordas. pīneņu kuotīm pīns to bez gola ryugts. reiziem apādu kuodu šnitkas lopu voi nuotres golūtni, saņurcietu pierkstūs. a soldanejā vusgorduokīs panuotres boltūs zīdu mads. pa vīnam namu i syucu uorā. pušdīnu vaira nazagrib. māma soka, otkon uorā paādušs.

2018. gada 6. maijā

Astoņdesmit otrais dečs
CERIŅI. Lilac. Syringa Vulgaris L.
Pučes māmai pateik vusvaira. Kod viel navā nūzalaids snīgs, īdam iz krystcelīm salauzt papeļu zorus. Tod māma jūs plaucej šmukejā kukšunā zālie iz golda. Papeļu pumpuri palīk smuordīgi i lipīgi, izplaucejūt spilgti zaļas lopas i pa kuodam ratam zīdam. Cytu dīnu kūpā ai māmu īdam aiz kalts salauzt bārza zorus. Tūs jei salīk stykla vāzie, iudeņam daber cukra. Piec dažu dīnu mozas lapines jov kluot. Tuo prīcīgi. Viel jai saīt izzīdynuot uobeļnīcas, šlivas i vīšņas. Kod snīgs nūkiust pavusam, uorā palīk sylts, tod mežā salosam boltūs i dzaltanūs vizbuļus, a kanovas iudenie dzaltanūs pureņus. Pa muola kolnu i upes krostīm muolliepeņu zīdus. Tūs mamma salīk mozejā krūzie. Mes ai muosu jai duovynojam pīneņu pušķus kotru dīnu, nūzīzdamas rūkas i katuna kleitas malnas ai pīnu. Tūs salīk pa stykla burkuom virtuvie. Iz nakti pīnenes aizaver. Maja vydā mammas dzimšonas dīnas pīvakarie kūpā īdam piec ceriņu. Geiss bīzs ai vusuodīm smuordīm, ūdu muokiuni lidoj vusapleik, a māma salauž lylu puški ai boltīm i liļovīm cerinīm, smaržoj jūs i smaida. I smejuos. Kuo Zeļčūs, jei soka. Cerini pylni ai laimiem.

2018. gada 16. maijā

Astoņdesmit trešais dečs
RASASKRĒSLIŅI. Lady’s-mantle. Alchemilla Vulgaris L. s. l.
Ustabā jov nu paša reita īlidoj kamene. Juoiznas ai stykla burku uorā. Piec laika viel vīna. Tuoda lyla, toš mamma. Uorā korstums, pa meža molu zuolie viel rosa. Rosaskriesliņu samtainejuos lopuos iudeņa lases. Saulie speid i vizuļoj kuo dimanti. Vusi ūdi sazalasejušs taišni te kryumūs. Dunduri vāluok liduos paleigā. Jūcīgs majs itūgod, cerini viel zīdūs, jov i uobulins i nuotres zīd, cyuku zīpes i suņaburkši. I vusa pļova, mežs i upes krosts sazīdejušs ai rosaskrieslinīm. Sylts i korsts. Taišni tuopat, kod i es pīdzymu. Vīgli voi gryuši, paleidzūt voi traucejūt, cīņpylni sageidūt voi steidzynojūt, ļaunūtīs voi gryužūt, breinojūtīs voi vīnaldzīgi klusejūt. Sageidūt dzeivību. Rasaskrieslini smuordoj pavusam labi, kuo senejūs laikūs.

2018. gada 27. maijā

Astoņdesmit ceturtais dečs
LAPSU GRĪSLIS. True Fox-sedge. Carex Vulpina L.
Kod rosa nūkreit, vakardīn pļautū zuoli rozkeisam pa vusu pļovu. Piec pušdīnu tāta i mes abejas ai muosu vusu meža molu sadzanam vuolūs. Ai gruobeklīm, kuru kuoti rūkuos nūgludynuoti speidīgi bryuni. Dīna korsta, i sīns kolst labi. Kuoju lytkas saplāstas ai greisli. Nuokamejā dīnā pašā korstuokejā laikā puorgrūzam vuolus, tātam dorbā pušdīnlaiks. Leidzā iest captuo gale ai maizi. Tātam cīši garšoj. Man boltīs lokats, lai nasuop golva. Kod sīns pavusam izkalts, līkam kopnuos. Tātam saīt cīši šmukas, myusīm rozbrauc plotumā i navar savilkt kūpā. Vusu nūkrytušū sīnu sakosam kūpā. I tod, svātdīn, tāta nu kolhoza aizrunoj traktori, mes trenuškuos, keduos i tātas kraklīm apsītīm ap vydu salacam abejas prīcīgas pīkabie. Braucam iz pļovu aiz meža, tuo vīn i grybuos, lai cels ir garuoks, moti pleivoj viejā. Pļovā tāta padūd lylas nostas nu vusuom pusiem, muysīm juopīspīž, juozasteidz panimt, lai nanūkreit, pa vidu salikt i sašyut vazumu kūpā. Koklys izkalts, sīna drupaču pylns daguns, rūkas sagrīztas ai greisli. Osūs dadžus i kūku zorus tāta nūsvīž molā. Vazums aug i aug lyluoks, puorbraucūt nu kopnas da kopnas, leigojamīs kuo sovā pasaulie. Tāta sauc: - Šudin nataisat olu vydā! Sīna daudzi, lai salein vuss. Tāta padūd i padūd, jov vaira i sokumi nasnīdz, cik augši mes ešam. Tod paklīdz: - Suokam vilkt kūpā vazumu! Tod valkam iz riņči, sameicam i šyunam kūpā. Pādejū kopnu salīkam pa viersu, tāta pasvīž sokumus i gruobekli, saduram vazumā, puorsvīž viervi, davalk i dasīn. Nūputejušu seju, motim pylnīm ai sīnu, izpurynoj capuri, pasmaida i soka: - Braucam! Turaties stypri! Pīzačierušs pi vierves, ai muosu abejas leigojamies iz vazuma kuo iz kuģa, mežā aizčeram ai rūkuom kūku zorus, i līkuos, ka variesem dagiut i elektrības vodus. Tāta suok braukt ātruok, smuorduoj piec traktora dyumu, saļarkas i sīna. Mes kūšļojam sakoltušūs tynapeikas kuotus i smaidam. Muokiuni kuo vysuodi zvāri i putni maudoj myusīm puori.

2018. gada 10. jūnijā

Astoņdesmit piektais dečs
MADARAS. Upright Hedge-bedstraw. Galium Album Mill
Madaru kryums skudru pūznie īaudzs. Simtīm mozu malnu skudru staigoj sev vīn zynamus ceļus pa madaru zīdīm. Nasazaskrīn nikod i namaisa vīna ūtrai. Cytā madaru kryumā īzakuortovs pamatīgs madaru tauriņa kuopurs, gaiši zaļgoni bryuns, ai boltīm plankumīm suonūs i sorkanu pyukainu asti. Viel tuoļuok madaruos īaugušas pādejuos meža zemenes, smuordoj cik labi, ka te varātu palikt i guliet. Īaugt madaruos. Kūpā ai zierneklīm, boltu vādaru i zaļuom kuojiem. Meža mola vusa madaruos. Tuo vīn sauc i sauc. Savynu boltūs madaru vainugu. Pylni moti mozuom četru storu zvaigzniem. Tuo da nakts, kod kurynoju guni, pavodu i sageidu sauli. Madaruos īauguse. Madaruos atrosta.

2018. gada 24. jūnijā

Astoņdesmit sestais dečs
TĪRUMA USNE. Creeping Thistle. Cirsium Arvense (L. ) Scop.
iz Pītera dīnu suokušs zīdiet usnes vusapleik. soldans, reibinūši soldans smuords apleicīnie. smuordoj vusi teirumi i pļovas, meža molas i kanovu krosti, ceļamolas i pamastūs sātu pogolmi. salidoj bits i kamani mada lasiet. karaliski liļovī zīdi leigoj leidzā austrumu viejīm i pārkiuņa nageisīm. atstaroj Dīva dugas stypruos kruosas spāku. ai osejīm dzelkšnīm dūd man puorlīceibu i veicynoj drūšības sajiutu. ite muna zeme.

2018. gada 29. jūnijā

Astoņdesmit septītais dečs
PĻAVAS ĶIMENE. Caraway. Carum Carvi L.
Šudin Zelčūs sīna tolka. Sakosam i sanasam vusu sīnu nu kula sātas iz škiuni. Geiļs ai vystuom ituo trača nasaprūt i kladzynuodami aizīt iz Krākups pusi. Sīna drupaču pylnas basanoškas, moti i kleita aiz apkakles. Piec dorba rozaveram duorzā, kas saaudzs. Vacins padzyrda gūtini ai pogolma vydā nūlyktu nu reita smaltu i sasylušu iudeni. Sauc piečuok ustabā. Paiest. Vacins kuknie dzeļža kruškā sajauc zaptsiudeni da boltu putu. Solts, nu okas nasen nasts. Saīdam ustabā. Nu lyluos skovrūdas bļūdā pi tuoraga īlīk taukūs captus smolki sagrīztus buļbus. Capti jov nu reita, pavusam gordi. Aizskrīnam iz sinciem, tī kuknītie iz skamnes kūka kastie pylnā ai suoli aprausts dzaltans sīra rytuļs. Vacins iznam rytuli, nūpurynoj suoļa, tod ai osū nāzi nūgrīž kotram pa gobalam. Sīrs cītum cīts, ai zūbīm toik pa druskai nūgraužams. Suolejs, ai čymunīm, cīši gords.

2018. gada 1. jūlijā

Astoņdesmit astotais dečs
ZIRGSKĀBENE. Russian Dock. Rumex Confertus Willd.
Šudin svātdīna. Īdam puorguojīnā kūpā ai tātu. Gar školu, garuom Pakašovai, tod cauri mežam. Mežā ceļa moluos pylns avīšku. Mozu i soldanu. I šaunamuos puokstes jov gotovas. Lacam nu baļča iz baļči, puori bryunuom lyužuom, zoru kruovumīm i akmiņu bārumīm. Nu meža uorā, paādam vusi čaja ūgu. Bišu šudin nazaveram i laižam iz Ivanovkas pusi. Tī pa nasen raustuos kanovas krostu tāta ruoda akmeņus, dolomitus i vusuodu kruosu muolus. Boltūs, zylūs i sorkanūs. Tāta panam vusuodus paraugus kārmanūs leidzā. Es ari salīku katuna kleitas kārmanā. Lacam pa iudeni iz prīkšu garuom Raipulīm. Tuoļuok pa celi, moluos nūputejušīm, boltīm kryumīm. Losu pučes — pītera pūgas, ašņazuoli, zyrga skuobenes, sorkanū uobulini, viel pa kuodai pīpenei i smylgas. Kārmanūs losu akmiņus. Tāta ruoda tauriņus, vusuodas vabales i kukačus. Vusīm zyna vuordus. Ivanovkas golā, pi zyrgu klāva, nūzagrīžam iz Gāršas pusi. Vusi kolhoza zyrgi gonuos uorā, bryuni, malni i ai zvaigzni pīrie. Tāta zyrgus nūgluosta, mes ari. Tāta nu kārmana izvalk maizes gorūzas, pacīnoj zyrgus. Samtainuom lyupuom jī uzmanīgi panam maizi nu tātas plaukstu, munu pīduovuotū uobulu ari nasmuodej. Nūkūž puču pušķam sorkanū uobulini i pītera pūgas. Zyrga skuobeņu nasūlu, jov zynu, ka nagaršoj. Puorbaudāts. Gāršā cauri mežam, melleņu zyluom mutiem, cauri Nikolajevkai pa taisnū iz Škilbanīm.

2018. gada 8. jūlijā

Astoņdesmit devītais dečs
SAVVAĻAS BURKĀNS. Wild Carrot. Daucus Carota L.
tuoda kuortība. ryndu rynduom pučes i zuoles saaugušas. pa pašu iudeni valnarutki boltīm zīdīm boltus kupanuos sagulušs. pa upes molu zaļa upes meldru streipe. leigoj leidzā iudens tecejumam. a tī augšuok dzaltanos zeltenes i ašņazuoles. piečuok ugunspučes i kozu rūzes rozā zīdīm golūtnies. liļovuos usnes i lylīs dadzs. a pa pašu krostu boltuos sovvaļas burkanu mežgines. vasala rynda smolku i smuordīgu mežgiņu leigoj viejā. ituods upes krosts kuo vasala skatuve, atskrīn viejs dirigiet, i suok skaniet dzīsme, kuo rosa nūkreit, kuo lopas čaukstynoj, kuo pučes zīd, kuo vužgynoj meldri upie vīns ap ūtru. atīt pa sisiņu solistam voi zemesviežam. i vonagi sovus jaunuļus muoca mediet nūpļautejūs teirumūs ai uzvaras saucīnīm. te vuss pa eistam.

2018. gada 15. jūlijā

Deviņdesmitais dečs
DILLES. Dill. Anethum Graveolens L.
skudruom kuozu laiks. vokarpusie zam ūša. a sincies jov smuordoj piec rudeņa. vasals klieps diļļu nu duorza, prīkšauta kārmans pylns upeņu lopu, treji spaini ogūrču, seipulu i casnagu kaudze. viedrie sajaucu okas iudeni ai septiņuom suoļa sauviem. lobs tod, kod suoļs vaira nakiust i īdzert navar. kubulā salīku salauztūs diļļu puču i kuotu ryndu, upeņu lopu ryndu, rāduom vīnu pi ūtra ogūrču ryndu, seipulu i casnagu ryndu. tuo da augšas, saleju suoļa iudeni i slūgu viersā. vokars jov tymss, sisini palykušs pavusam skali, mieness īzačiers kļova zorūs. vusi jov guļ. sincies īlidoj lylīs irss. dyukdams smolki caurspeidīgīm spuornīm lidoj apleik guns lampai. piečuok viel vīns. i tuo iz riņči vīn, iz riņči vīn.

2018. gada 22. jūlijā

Deviņdesmit pirmais dečs
BURKĀNS. Carrot. Daucus carota sativus
Zeļčūs vuss pogolms mīrīgs, ceļa golā egles. Sīvuom malni lokati, veirīm peipes zūbūs. Sazarunoj klusuom, a es nazynu, kur likt sovas garuos rūkas. Mamma nūsyuta paleigā saimenīcuom. Sincies, mozejā kuknie, siedūt iz skamnes gola, aplaupu ūlu kaudzi, nūlaupu myzas vasalam kotlam vuorātu burkanu, salaupu divejus spaiņus buļbu. Kuknie korsts, iz plitas vuss vard, pasauc mani slauciet škeivu. Sīvas kluoj goldu sincies, tuodu garū, nu vīnu durovu da ūtru. Sakluoj babas austūs boltūs goldautus, i es līku škeivus ai zalta malini. Ustabā cioces dzīd saļmas, ilgi, jov ūtrū stundi lyudzuos skanīgīm bolsīm. Kluseņuom paverūt durovas, iztrauceju i sakustynoju vīn sveču līsmas, vuss puorejīs ustabā ir mīrā. Pruotu nūmīrynoj lyugšonas. Man soka, lai nazamaisu pa kuojuom, tod nūslauku dakšas i nāžus, morsa gluozes i šnaba gluozītes. Saļmas beidzuos, vusi suok lasietīs pogolmā, sīvas malnīm lokatīm, veiri peipiem zūbūs, mamma ai sarauduotuom aciem. Īdu atsavadiet nu vacina, dziernovas izlyktas ai probabas austejīm malnejīm dečīm, bārzīm i egliem. Groba golā dag divejas sveces, īdama rozsytu golvu pret kliets spāri, dzirksteles vīn puorskrīn. Samīļoju vacini, solts. Rozsystuo golva suop. Rūkas otkon nazynu, kur likt.

2018. gada 29. jūlijā

Deviņdesmit otrais dečs
AMARANTI. Purple Amaranth. Amaranthus Paniculantus L. s. l.
Verūs, lai kuojas ir precizi pie dieļa, kuo vusīm puorejīm pyrmejā ryndā. Vuss kuortībā, dīnasgruomatā vīni pīcenīki, uzvedība teicama, koklauts izgludynuots, bet tuopat napamat lyluo baile, ka mani var izsaukt vusas školas prīkšā par nazkuodīm izdarātīm puorkuopumīm. Īprīkšejā linejā izsauce abejus klasesbīdrus, kuri beja peipejuši kanovā i balkonā zam deča. Direktore lomova jūs ilgu laiku, abeji stāveja nūdurtuom golvuom. Puorbaudu otkon, voi kuojas ir pareizi pi dieļa, pazaveru pa lūgu, tod iz sīnasavīzi. Tī īraugu uzrokstu “Visu zemju proletārieši, savienojieties!”, šauduos dūmas pa golvu, ka agruok tuoda nabeja. Iz tātas avīziem pašā viersā ira tuods pats uzroksts. Moš suocīs karš pi myusu? Vusa cyta pasaule ir tik tuoli, līkuos, ka juos vyspuor nav. Šudin tei cyta pasaule atguojuse pavusam tuvu. Šudin dīna pavusam cytuoda. Īdūt nu školas iz dvoru, gar melioracejas oku, saprūtu, ka es dūmoju.

2018. gada 5. augustā

Deviņdesmit trešais dečs
MEŽA ZIRDZENE. Wild Angelica. Angelica Sylvestris L.
Pavusam agri nu reita, kod puorejī viel gul, īdam ai tātu sienies. Apvalku tātas vacū kraklu, trenuškas, lokatu i gumejnīkus. Man sovs spains i mozīs nāzs. Īdam iz krystceļu pusi, tod iz Stabļovas mežu. Uorā vīgli elpuot, piec garuo līta vusi putekli nūsasādušs i geiss teirs. Meža mola kuorklūs īauguse, laužamies cauri, sakreit līta luoses aiz kokla. Tuoļuok cauri sļapnejai meža dalei, i tod iz egļu mežu. Tātam spainie jov īlasātas sorkanuos i dzaltanuos bārzlapes. Atrūnam barini ai beciniem styngrīm kuotīm. Suņu sieņu pylni vusi nūkrytušī kūki, sorkani rozpleisušuos sieņu bumbas i sorkanuos mušmires. Pa syunuom lein škiergoti, putni sasasauc skanīgīm bolsīm, aizlac pa kuodai bryunai vardei. Sagrīžu sauvi ai zirdzeņu kuotīm, mozejam bruoļam byus īvūgu šaudiešonai i zierņu buorstiešonai, muosai byus stabules. Ešam aizkleidušs da meža vyda, tāta atrūn vilnīšus, tuodi jiuras putu nukruosuos, ai mežgīniem gar molu. Viel tymsuos alksnenes, otkon bārzlapes, i spaini jov pylni. Tātam kārmanā leidzā malnuo maize ai svīstu, ādu gordu muti. Āzdami īdam uorā nu meža, cukra maisā tāta īlosa cārmūšku ūgu, dvorā savuories gordū zapti ai uobulīm.

2018. gada 12. augustā

Deviņdesmit ceturtais dečs
ASINSZĀLE. Perforate St. John’s-wort. Hypericum Perforatum L.
Rynda suokuos jov kantora karidorie. Īzastuoju golā, atsabolstu pret soltū gaiši zylū sīnu. Uorā vosaras pādejuo nedele cīši korsta, ite labi, vāss. Sīna apukšā saplaisovuse, kaļķa apmatums bierst nūst. Grīsti nūpyusti ai boltū kreitu, vītuom puorpyusts sīnas linejai puori. Rynda īt iz prīkšu, jov ešu iz pakuopīnīm, kruosuotīm bryunā eļļas kruosā, vydā nūbarztīm i nūnosuotīm. Pi kambara stāv slūtas, birstes, lupatas, plakati, sīnas avīzes i karūgi. Teiku jov augstuok, kuopņu vydā, cyti īt jov lejā, vīta šaura. Te ir bailīgi, kuopniem margu navā, toik augšā dasysts vīns kūks i diels da sīnas. Es turūs pi sīnas ūtrejā pusie. Mane te napamona. Teiku jov augšā, onkuli peipej, dyumu bīzs, smuordoj piec vaca dvora, piec pīsveiduša kremplina kleitu, šnaba, klāva i odekalona. Mane napamona. Cioces sovā storpā klusiņuom runoj, ka ašņazuole cīši paleidz vusam kam i stypruom golvas suopiem. Vīnai pi dvora naaugūt. Cyta stuosta, ka īmūt nu Zeļču caur Sviļpovu iz Brieksīni, ceļamoluos var daudzi salasiet. Onkuli tik peipej Primu i sprīž par šnaba pīvadumu veikalā, par traktorīm, sauc dzeļžus vusuodūs man nazynamūs vuordūs. Rynda jov pavusam moza, prīkšā toik diveji cylvaki, suoku uzatraukt, voi mani redzies nu lūdzina. Pazastīpu pierkstgolūs. Toš redzies. Daīt muna kuorta. Es tātas, māmas i sovu olgu grybātu. Itū vosaru struodovu gūvu fermā. Labi, padūd pa lūdzini lylū kladi i līk man pazarakstiet trejuos vītuos. Cikom skeita naudu, es rozaveru kases ustabu, dzaltanā kruosā, pa sīnuom savylktas zaļas i sorkanas streipes, pi sīnuom lyli škapi, pylni ai kladiem, durovuom prīkšā restes, toik mozs lūdzins valie. Dūd man lylu kaudzi ai naudu, knapi salīku mammas tymši sorkanejā mokā. Īdu lejā, tān mani pamanejušs, atbild sveicīnīm, toik tān juoīt pa tū pusi kuopniem, kur navā margu. Laimīgi teiku lejā, skrīšus iz dvoru. Ustabā moku izlīku iz enciklopediju, vokarā atīt tāta, pasoku. Muna olga palīk mokā, byus juopierk školai driebes, sumka i kedas.

2018. gada 19. augustā

Deviņdesmit piektais dečs
RAUDENE. Marjoram. Origanum Vulgare L.
Ituo raudovuse viel nabeju. Vysmoz naatguodoju. Īspiejams, tikai tod, kod beju pavusam moza i tāta vokarūs nosova daudzas stundes, dunguodams vusuodu dzīsmu, cikom aizmīgu. A tān raudu i raudu, napuorstuodama i aizagiudama. Osaras plyust straumiem, aiznasdamas mani pa skumīgū upi lānuom iz jiuru. Jiura vusa suoleja, pylna osaruom i zivu borīm. Es tik raudu i raudu, osaras lānuom aiznas nu mane paceli bādas i suopes. Raudu i raudu, navā nivīna, navā nivīnas dzīsmes voi vuorda, ira toik munu osaru jiura. Palāka jiura, palākīm kuorklu kryumīm krostā, palākuom dūmuom i palākīm akminīm. Izaraudu tik dzili, tik tuoli, tik pavusam sevie vydā, da dīvišķuos liļovuos puču kruosas. Tūlaik palīk vīgli, osaru upes izkolst, breivi i vīgli palīk. Saule vokarūs nūkruosoj dabasu i jiuras molas sasatikšonas streipi i pasauli apleik liļovu. Itei kruosa dzīdynoj i ļaun dūmuos lidot kuo jaunejam vonagam puori nūpļautejīm teirumīm. Pavusam šmuki tādin vosaras beiguos, vusas ceļa molas liļovu puču pylnas.

2018. gada 26. augustā

Deviņdesmit sestais dečs
NESMARŽĪGĀ SUŅKUMELĪTE. Scentless Mayweed. Matricaria perforata Mérat
Šudin pādejuo dīna. Pīzaceļu ap pīcīm, gumejnīki kuojuos, kleita mugarā. Ātri gar klāvu, garuom duorzam, pa zyrgu ībrauktū celi iz Mukaušovu. Te īdama, dūmoju daudzi, palīk jūcīgi. Tei vīta aizauguse ai suņa kumelītiem, symtīm boltu zīdu ai dzaltanīm vidinīm leigoj viejā. Vydā dūmuos radzu malnu izdagušu zemi. Rudzi apleik jov nūpļauti. Te jis sevi pyrms puora godu sadadzynova. Aplieja sevi ai benzinu. Protestejūt pret karu i armeju. Dūmoju par tū i navaru saprast. Nav kas pastuosta. Nivīns par tū narunoj.
Juo klavīres aiznastas iz kolhoza biblioteku. Tuo i stāv pi durovu nūskaņuotas, nivīns naspieļoj, taustini smogi, cīti, cyti nimoz naskan. Aužūt salīkam komulus, viersā stāv vacī vaduguni i cīņas.
Īdu tuoļuok, puori kanovai, sadzierdu fermā īslāgtū Daugovu, matūs skrīšus, pa stygu, puori teirumam. Otkon byus sirdīgi, kam kaveju, puorgierbu halatu, panamu aparatus i pi gūvu.
Nuokušejā nedelie jov iz školu.

2018. gada 2. septembrī

Deviņdesmit septītais dečs
OSIS. OŠA LAPAS. Ash. Fraxinus excelsior L.
ituodam rudeņam pīstāv ūša lopu vainags. tuods zals viel, īsprausts bizies. īdu iz mežu, na sienies, na ūguos, a īdu iz mežu. atvārtuom rūkuom i atvārtu sirdi. mežs sauss, viel zīd pādejuos nuotres, mežrūziem augli jov sorkani, lyna muorki izkoltuši, krosti aizauguši ai garu greisli i osakuom. mozejīm ūšīm mežā pyukainas i maigas lopas, pierts ūšam tumši zaļas i cītas kuo vaska, kambara golā ūss jov dabovs nakts soltuma, lopas īdzaltynovs i laiž vīgli valie. nu reita solst kuojas zuolie, toik ka saule pušdīnuos, tod ir sylts i labi. duorzā liļovi rozā zīdīm zīd asteres, sorkanas dālijas i pādejuos klingerītes. vokarā mieness izlac pavusam jauns, saule nūrīt, nakts solta. kuodu nakti byus pavusam solts, i ūss pyrmīs sabiers sovu lopu pylnu zādorklu i kula sātu.

2018. gada 9. septembrī

Deviņdesmit astotais dečs
GALDA BIETE. Beta vulgaris
sasāstam vusi sābra zyrga rotūs. iz sīna pakluots šmuks dečs, sen austs, lūcejuma vītuos padils. braucam puori kolnam i gar upes molu zyrga smuorda pavadieti. meža mola dzaltani, sorkani, zali bryunuos kruosuos. sylts rudens, veipeles i nuotres viel zaļas, dadži sakoltušs. mežs smuordoj piec sieņu i mīra. atbraukušs pogolmā, sazavasalojam, onkuļam rūkas bryuni sorkanas, darynovs batviņus. īdam škiunie, stuovi sīnā stāvejušs daudzi godu, goli nūpyvušs. kolūda, systova, zūbi, neišu kūki, skoli, colankas i čaučes ustabā. gankai lūgi izsisti ai akminīm, tū sābri. sincies lylejā kotlā vard cyukas gale, cytā batvini, smuords boltīm muokiunīm veļuos da bryunūs grīstu i kreit zemie. rozruoda skreini, kurā tur zapts burkas, i ustabu, kur senuok aude. rozruoda vusus stuovu kūkus. voi, zynuosi, kuo salikt kūpā? nui, paļdīs. pašuos beiguos viel atnas zaļā eļļas kruosā nūkruosuotas teitovas. žāl, ka napaspiejs stuovus nūkruosuot. nikas, gon jov. sakraunam vusu zyrga rotūs, paši pa viersu. gastincie sadūd leidzā soldanūs uobulus i dzaltanuos šlivas.

2018. gada 16. septembrī

Deviņdesmit devītais dečs
SĪKZIEDU SĪKGALVĪTE jeb GALINSOGA. Galinsoga parviflora
Seipuli izrauti jov augusta vydā. Pa dīnu koltam saulie iz deča, pa nakti īnasam kambarie. Buļbi izrausti. Cyuku pupas nūgrīztas, mozuos pupines izrautas ai vusuom sakniem, sasītas snopūs i sakārtas iz vuortu. Garuos pupas viel zīd i tynuos iz dabasīm. Nūlosam četrus spaiņus tymši zaļu gurču ai cītu myzu, sakoltušūs gurču lokstus aizvalkam iz māslu kaudzi. Nūkoltušuos dilles i mogiunes byrdynoj sāklas cytam godam. Tān, septembrie, kotru vokaru piec školas īdam darynuot batvines i runkuļus, salīkam kaudzies, ai solmim nūsadzam i pylnu tačku ai lopuom valkam iz klāvu. Burkanus saulainā svātdīnā izraunam i salīkam iz vogas, lai apkolst zeme. Vokarā tāta ījiudz Siļvu, panamam maisus i braucam iz duorzu. Savadam burkanus, batvines i runkuļus pagrobā. Te smuordoj piec buļbu, piec zemes i drusku piec uobulu, kuri salykti vacuo virtuves škapa atvilknies. Iz plauktīm burkuos gurči, vusuodas tātas vuorātuos zaptes i gordīs mads. Kirbi duorzā palīk ilgi, piečuok savadam ai tačku i salīkam ustabuos pa škapa augšuom. Izraušam dāliju saknes, izraunam garuos pupas, a lyluos saulespuču golvas salīkam virtuvie pi grīstu. Viel juoizrauš casnagi i gladiolu seipuli. Asteres zīd rozā liļovas. Duorzā palīk toik nazuoles, tādin rudenie viel zīd i aug lylas. Zaļoj vusuos voguos. Duorzā tuods vīnuods zalīs mīrs. Piec pyrmūs solnu izvad māslus i zemi apar. Tādin tuodā bryunā zemes mīrā da cyta goda.

2018. gada 23. septembrī

Simtais dečs
MAIZES IEPAKOJUMA AIZDARES
Šudin iz dvoru! Sumka smoga, vydā pīci kilogrami vakar moltu rudzu graudu myltu. Gar saulie mirdzūšū Breivības pīminekli, pasmaidūt sorgīm, muns rudeņa mietels vīnuodā kruosā ai jū šinelīm. Vacreigai izīt cauri, nasadzierdūt latvīšu volūdu. Tunelie dzīd Coja dzīsmes, Moment leimei akceja, var nūpierkt pa napylnu eiro. Lyudzu, īdūdet naudini maizei — tuo ubagoj iz īlas. Autobusā pīcas stundes da dvora, leidzā svīstmaizes. Izkuopt Brieksīnie, tod kolnā augšā, sazavasaluot ai sovejīm i pazaviert nu viersa iz cytu piļskolnu dzaltanūs bārzu. Kuojuom da Zeļču, ījaukt babas maizes obrā rudzu maizes meikli. Salasiet kļovu lopas, īkūrt kruosni, sasegt meikli ai vylnas deči. Sakūrt pierti. Izcept maizi, boltā lynu kraklā guliet kļovu lopu kaudzie. Prīcuotīs par ustabas augšā atrostū vacina taisātū karūga kuotu. Īsīt vylnas austū sorkanboltsorkanū karūgu. Lai pleivoj.

Kotru dīnu teik izcapti vairuoki symti maizes kukuļu, boltu, malnu, soldskuobu, eistu i naeistu, ai sākluom i bez. Salykti maisūs, aizslāgti i pa veikalīm. I munā dzimšonas dīnā izcapti vairuoki symti malnuos i boltuos maizes kukuļu. I tovā dzimšonas dīnā izcapti vairuoki symti maizes kukuļu.

2018. gada 30. septembrī