Pirmais dečs.
VĪBOTNE. Mugwort. Artemisia vulgaris
Vībotņu rūgti reibinošā smarža stāsta par Latviju augustā. Par rudzu pļauju ar sirpjiem un par vībotnēm, kas smaržodamas līgojas tīruma malā. Par mežmalas stidziņu, ejot brūklenēs un notraucot vībotņu galotņu sēklas. Par melnās pirts smaržu, peroties ar vībotņu slotu. Par augusta naktīm, guļot pļavā un vērojot krītošās zvaigznes. Par maizes krāsns smaržu, izslaukot to ar vībotņu slotiņu pirms maizes cepšanas. Par sapņiem...

2016. gada 21. augustā

Trešais dečs
KĀRKLS. Basket Willow. Salix viminalis
... plēst, raut, zāģēt, sist, kliegt, grābt, cirst, kauties, lamāt, vilkt, ņemt, bļaut, stumt, grūst, stiept, dedzināt, svilināt, spridzināt, kaisīt, putināt, art, rakt, ecēt, irdināt, smalcināt, drupināt, sēt, audzēt, vērot, priecāties, dauzīties, gaidīt, vērpt, runāt, adīt, aust, skatīt, šūt, gulēt, vērot, mosties, iet, celties, strādāt, ravēt, kārtot, ganīt, pērties, atpūsties, līgot, dziedāt, lēkt, dejot, skriet, domāt, lemt, pļaut, vest, kraut, kurināt, kult, vētīt, šķirot, krāt, sargāt, bērt, malt, sijāt, jaukt, mīcīt, rūgt, celties, sildīties, nest, kurināt, lasīt, slaucīt, veidot, likt, mest, gaidīt, mīļot, glaudīt, smaržot, garšot, grauzt, ēst, baudīt...
... dzīvot...
... būt...

2016. gada 3. septembrī

Ceturtais dečs
KANĀDAS ZELTSLOTIŅA. Canada Goldenrod. Solidago canadensis
Ieceļotāja puķe. Ciemiņš. Jau vairāk nekā simts gadu ar savu saulainumu septembrī priecējusi ļaudis muižu dārzos un arī Latvijas lauku mājās. Un tagad tā jau dzīvo savu dzīvi, savvaļā. Lielās dzeltenās plantācijās apdzīvo dzelzceļa malas, šūpojoties līdzi vilcienu skrējienam. Aizaudzē lielām dzeltenām ziedu jūrām nepabeigtās padomju laika būves, gruvešu kaudzes, sabrukušo siltumnīcu teritorijas. Dzeltenais samtainums zum vējā, izgrauzies cauri aizmirsto lidlauku asfalta un betona segumiem. Zeltslotiņa pacietīgi aizslauka industriālo ainavu.

2016. gada 11. septembrī

Piektais dečs
NĀTRE. Stinging Nettle. Urtica
Nātre pavasaros pirmā saaug pamestu māju pagalmos, rudeņos pēdējā nosalst. Aug tikai labā zemē. Mūsu zeme ir bagāta. Ar nātrēm. Mežmalās, grāvjos, dārzos, pļavās, tīrumos un ceļa malās aug nātres.
Norūdot domas, trenējot pacietību, izbaudot negaidīto asumu, novērtējot bagātību, pieņemot dāvanas, palaižot brīvībā gliemežus, es lasu nātres. Lieliem klēpjiem. Pilnmēness naktī plikām rokām aužu nātru deči. Lai glābtu noburtos brāļus. Visā pasaulē.

2016. gada 18. septembrī

Sestais dečs
SAULESPUČE. Sunflower. Helianthus
Man beja kuodi desmit godi. Ari tūgod augusta beiguos ai ritinīm braucem iz mežu bryuklenies. Puori Kūkovai tykam pa brodu, i es īraudzeju lylu, lylu saulespuču teirumu da paša meža. Styga guoja cauri teirumam, i es vareju prīcuotīs par lylejuom, dzaltanejuom sauliem. Myusu kolhozā saulespuču naaudzeja, vīn pi balkona beja īsātas pašīm četras. Pūrvā redzeju lylu čyusku, pīlaseju pusspaiņa ai prīžu čīkurīm, ūtrū pusi ai bryukleniem, bet nu pruota naizguoja saulespučes. Dūmovu par kombaineru, kod jis pļaun itū teirumu. Dūmovu par kalts meistaru i cytīm onkulīm, kurīm kārmani pylni ai izcaptuom semučkuom, kuo myusejīm ai izcaptīm ziernīm… Piec treju nedeļu nu školas smoguos mašynas kuzovā vede vusus iz pūrvu lasiet dzierveņu. Puori brodam ai mašynu, i verūs — saulespuču teirums jov nūpļauts. Myusejuos to viel zaļas. Školuotoja pasceja, ka saulespučes salyktas skuobsīnā.
Es to zynu, kuo taisa skuobsīnu... Vusu nūpļaun, saber skuobsīna bedrie i ai kuopurkiednīku braukoj pa viersu vairuokas dīnas.  

Pa symtīm saulespuču, pa symtīm sauļu...

2016. gada 25. septembrī

Septītais dečs
NIEDRE. Reed. Phragmites australis
Guoju jov ūtrejā klasie. Aizbraucam gostūs pi tantes. Pīvakarie myusus vede jiuru ruodiet. Guojem caur lylū muoju pogolmīm, kur iz sūlīm siedeja cioces i runovuos, zam kryumu onkuli pīdzāruši klaigova i spļaudejuos, guojem garuom veikalīm ai lylīm lūgīm, garuom mammuom ai šmukuom frizuruom i mozīm raudūšīm bārnīm rotūs. I tod īla beidzuos, i mes guojem pa stidziniem cauri nīdru pļovai, kura smuordova piec zivu, piec putna lygzdu, piec zvāru. Nīdres beja pīsvīstas ai avīziem, sasystīm styklīm, lupatuom i akmenīm, juos viejā leigovuos i čauksteja, grabeja i nūslāpumaini sasarunova, juos beja kuo īsuokums nazkam lylam, kas aiz nīdru šņuoce. Nīdres izabeidze. I es īraudzeju jiuru. Jei beja da pašu dabasu... Kuo dzeivnīks jei laizeja ai nīdru kuotīm aizbyrušuos smilts. Munu dagunu i muti jei pīpyute ai sovu smuordu, ka navareju paelpuot. Jei smuordova piec nīdru i tikū laupietīm zalejīm buļbu. Jei kustynova sovu mugaru sev vīn zynamā dzīsmie. Tante nūvylka munu kartuna kleitu, pamete vīnūs trusikūs. Skrīn peldiet, jei saceja, cikom saule nav nurītejuse! Es aizskrieju, suopīgi sasyzdama pādus ap kūka gobalīm, nīdru kuotīm, čīkurīm i akmenīm. Aizskrieju da jiuras. Cik jei beja šmuka! Uzmanīgi, lai naizjauktu, īkuopu iudenie i klausejūs. Nūsolu cīši. Īdūt atpakaļ, gribeju salasiet nīdres. Raunūt kuotus, sagrīzu sev rūkas. Ai lylu nīdru kliepi i sagrīztīm pierkstīm laimīga guoju tantei leidzā.

2016. gada 2. oktobrī

Astotais dečs
KĻAVA. KĻAVU LAPAS. Maple. Maple Leaves. Acer platanoides
Brist pa piebirušām kļavu lapām. Lasīt kļavu lapas un priecāties par krāsu spēlēm, par kartēm, par upēm, par zīmējumiem, par kosmosu. Sagrābt čupu čupas, mest gaisā, lidināt, grābt kaudzes, krist kaudzēs, kliegt un spiegt. Salasīt visskaistākās un mājās salikt pa biezajām ekciklopēdijām žāvēties. Savērt uz adatas kļavu lapu virteni melnās maizes cepšanai ziemā un nolikt to istabas augšā. Savākt pilnu grozu ar visskaistākajām kļavu lapām un aust kļavu lapu deči. Visu nedēļu, stellēs aužot, sajust saulaino atvadu smaržu, vasaras mīļākā saldējuma garšu, sajust dziļu pateicību un ilgošanos pēc miera.
Rudens pilsētā. Lielie, melnie maisi atbalstīti pret kļavām, piebāzti ar nobirušu koku lapām. Pēc divām dienām saplēsti, izmētāti, aizmirsti. Lielie, melnie maisi piebāzti ar dzeltenām, sarkanām un brūnām kļavu lapām. Zeme apkārt kaila bez savas ierastās koku lapu segas, ar dažām kroplīgām rudens zālēm. Kā tā pārlaidīs ziemu, vai nebūs auksti?

2016. gada 9. oktobrī

Devītais dečs
MEŽVĪNS. Virginia Creeper. Parthenocissus
Turēties pie zemes... Turēties kārtīgi. Turēties ar visām četrām. Turēties ar visām, visām... Turēties pie zemes, pat ja zemes nav. Turēties pie dēļu sienas, pie skārda vārtiem, pie cementa rūpnīcas sienas, pie apmetuma, pie piecstāveņu ķieģeļu sienām, pie metāla balkoniem, pie kaltiem vārtiem, pie blokmājām un dzelceļa stacijām, izrotāt pieminekļus un koka mājas, uzrāpties lielajās kļavās un jaunceltnēs, apvīt pilis un muižas, rotāt guļbaļķu mājas un salmu jumtus. Turēties, pietīties, apvīt, sargāt, glabāt, rotāt, apmīļot. Pastāvēt. Turēties pie zemes.

2016. gada 16. oktobrī

Desmitais dečs.
LIEPA. LIEPU LAPAS. Linden. Linden Leaves. Tilia cordata
... maigais liepu lapu samtainums, trauslais klusuma pieskāriens rokām...
... liepu lūku vīzēs brienu caur dzeltenīgi brūno rudens pļavu, caur nokaltušām zālēm, niedrēm, suņuburkšķiem, aplīpot ar dadžiem, sunīšiem un ušņu pūkām, pie krūtīm piespiedusi, lakatā ietinusi bērniņu, laužos caur brikšņiem, izlienu caur vētrās sagāztiem kārklu krūmiem, apejot vecos, aizaugušos linu mārkus un niedru audzes, meklēju ceļu uz brīnumaino mežu... atminos, tas bija tepat un tur tālāk, meža vidū noslēpts, svešiem nezināms un savējiem atklāts, liels un dižs, noslēpumains un skaists... liepu lūku cibiņā mums maize un siers, cienastam... ir... te laiks un rudens vējš ir apstājies, liepu birzs ir klusa, lapas krīt, lēnām virpuļojot, apsedzot zemi ar siltu, dzeltenīgi brūnu segu... pie lielās liepas uz lapām noguļamies, te ir labi un silti, tagad var sapņot, dūdot un dziedāt, domāt un nedomāt... ilgi, kamēr liepa glāstot mēģina apsegt mūs ar savu deči un stāstiem... maizi un sieru cienastam, savējiem, senajiem, pie liepas nolieku, lai nāk un mielojas, lai nāk un priecājas... 
... aužot liepu lapu deči...

2016. gada 23. oktobrī

Vienpadsmitais dečs
VILKVĀLĪTE. Broadleaf Cattail. Typha latifolia L.
- es tovu zemi aizputynuošu ai vuoļu pyukuom!
- a es tovu zemi aizputynuošu vairuok, muna vuole garuoka!
- es tovu zemi aizputynuošu pyrmīs, man ir divejas vuoles!
- a es salasiešu viel vairuok vuoļu, kuo tev ir!
- es sataisiešu nu vuoļu bumbu, īsvīsšu tovā zemie, tuo, ka tu nikuo naredziesi!
- a es, a es... iztaisiešu zam upes tuneli i pīsvaidiešu tovu zemi nu apukšas ai vuoliem!
- es nūlekšu nu kūka i izputynuošu vuoļu pyukas tovā zemie nu augšas!
- a es pasaukšu paleigā Luoci, i mes kūpā aizputynuosem tovu zemi!
- es salasiešu vusas vuoles, i tev napaliks nivīnas!
- man atīs mozīs bruoļs paleigā, i mes byusem diveji!
- ha, es pasaukšu lylū bruoli, i tod mes tovu zemi aizputynuosem vusu boltu!
- mām, māmu!

2016. gada 30. oktobrī

Divpadsmitais dečs
AITU VILNA. Sheep’s Wool
es: satinusies vilkvālīšu apmetnī, apsegusies ar pelašķu villaini, brienu... rokas ietinusi niedru pūku maučos, garās matu pinkas ievīkstījusi vībotņu pītenī, brienu... kāju stilbus ietinusi nātru šķiedras autos, pēdas ieģērbusi kārklu lūku vīzēs, brienu... brienu pa baltu, aukstu sniegu, atnākušu no debesīm. gribu atrast jau sen redzētu zvēru brūnām acīm, domīgu smaidu un biezu baltu vilnu. liepu lūku cibiņā man līdzi graudi un pupas, lai pieradinātu. lai iepazītos.
aita: mēģinu paskriet, vilna tik smaga, piemirkusi lietū un sniegā. saķērušies dadži, usnes, skujas un zari traucē ātri skriet, un tagad, kad sasnidzis, tik grūti atrast ēdienu... eju uz meža pļavu, gribu satikt cilvēku, es zinu, viņam tagad ir auksti, jo nav kažoka. gribu satikt cilvēku, lai pieradinātu. lai iepazītos.

2016. gada 6. novembrī

Trīspadsmitais dečs
AITU VILNAS DZIJA. Sheep’s Wool Yarn
... pieradināt, sargāt, barot, uzraudzīt, pieskatīt, ganīt, audzēt, rūpēties, cirpt, likt, nest, krāt, glabāt, mērcēt, gaidīt, mazgāt, liet, skalot, laistīt, nest, žāvēt, vējot, sauļoties, vākt, plucināt, tīrīt, purināt, virpināt, vērpt, dziedāt, vīt, šķeterēt, tīt, siet, vākt, lasīt, raudzēt, noturēt, kaltēt, samērcēt, sildīt, karsēt, vārīt, skalot, kodināt, gaidīt, priecāties, skalot, žāvēt, tīt, uzmest, uztīt, uzvilkt, skaitīt, ievilkt, savērt, sanītīt, piesiet, sasiet, uzsiet, nosiet, uztīt, aust, sēdēt, priecāties, dungot, gleznot, meditēt, būt, sapņot, domāt...

2016. gada 13. novembrī

Četrpadsmitais dečs
AITU VILNAS DZIJA. KRĀSOTA. Sheep’s Wool Yarn. Dyed
Vusu reitu kuo spuornūs! Šudin īsem da vacina i babas iz Zeļčīm. Ai mammu i muosu. Pa ceļam veikalā nūpierkam kīgeli, gastincs leidzā, i tod caur Grohovu, gar Petrīm, pa Krākupes molu iz Zeļčīm. Puori mozejai upei pa tyltu, i kluot ešam. Luocs, sadzierdejs myusus, dažas reizes parej i tod sageida kambara golā. Pādejū ceļa gobalu, kolnā gar duorzu ai zīdūšuom mogiuniem, skrīnu. Pogolmā sasavasaloju ai vacini, jis nas nu okas iudini gūtinei. Īdam ustabā pi babas, krysttāvs dzeļža kruškā sataisa zaptsiudeni. Toš pīkusat, baba soka. Es dzeru soltū zapstiudeni ai sajauktejuom boltejuom putuom, verūs seve spīdželie, kurīs īkārts stričie i ruoda vusu nu augšas. Baba myusīm paduovynoj zam poduškas nūslāptūs jubilejas rubļus. Es iz sinciem pi mucuom, kotlīm, pūdīm, burkuom, goldīm, krāslīm. Iz ūtrū ustabu pi apinīm, škeivīm, dzeļža gultuom, akmenīm, kažūkīm, skreiniem i vacuom montuom. Vacin, var iz ustabas augšas? Nui, toik naskrīn! Es iz ustabas augšas pi gruomatuom, vacuom burtnīcuom, lupatuom, vušku uoduom, pi probabas teines. Verūs augšā i sev nūsūlu, kod byušu lyla, to munam dvoram byus tuods jumts kuo te, nūslāpts zam šipera. Nu ustabas augšas lejā, iz sadu upeņu paiest, iz klāvu pi rukšīm, iz kula sātu pi vuciem i gūtines i tod iz reju, kur lylejā kruosnie dzeivoj valns. Baile. Viel vacins pastuostejs, ka rudzūs puori upei dzeivoj rogana, a okā vierss. Salosu puču i gar vystu boru ai geili iz ustabu. Mamma izmozgovuse greidu, īlīkam pučes vāzie. Vacins ai sābru dzer nazkū gaiši bryunu i peipej Primu. Mes ai muosu zeimojam ai pierkstīm dyumu muokiuņūs, kurīm speid cauri saules stori. Mamma sasukoj babai motus, apsadz jū ai kuodri, kuojas ītyn pašas babas austejā bryuni dzaltanejā ai malnīm osumīm dečie. Sabučojam babu, atsavasalojam i īdam iz dvoru. Cik loba dīna!

2016. gada 18. novembrī

Piecpadsmitais dečs
AVĪZES. Newspaper
kad piedzimst ziņa? kad tā rodas? tad, kad izdomāta? tad, kad sadzirdēta? tad, kad uzzināta? vai tad, kad to nodrukā avīzēs un smagās, pēc tipogrāfijas krāsas smaržojošās, lielās pakās atved četros no rīta uz pastu? vai tad, kad izņemta avīze no pastkastītes ceļa galā un jakas iekškabatā ar saņurcītu sānu atnesta mājās? vai tad, kad to izlasa avīzē, dzerot kafiju no rīta? un kur tā paliek? salocīta avīzes kuģī, izvairīdamās no ūdenszāļu salām un atstraumēm, ar zaru pavadīta un sargāta, aizpeld pa upi no tilta līdz krācēm? vai varbūt ietinusies avīzē, sargājot vecmammas vārītās aveņu zaptes burciņas sānus? vai uzklātā avīzē uz galda vēro krītošo sīpolu mizu saulaino dzeltenumu, lai vēlāk sadegtu kopā? vai, pārvērtusies pieklājīgā avīzes cepurē tētim uz galvas, krāso griestus jaunajā mājā? vai, satīta avīžu aplī, aplīmēta ar čiekuriem, nopūsta ar krāsu, sildās iesprausto sveču liesmā? vai arī savirpināta avīzes rullīšos un stellēs izausta? un tagad tev otra dzīve. un, iespējams, atmiņas par vēju un putnu ligzdām koku zaros.

2016. gada 27. novembrī

Sešpadsmitais dečs
ŽURNĀLI. Magazines
... cilvēka seja. fotogrāfija. gozēties slavas saulītē uz glancēta žurnāla vāka. no laikrakstu plaukta nedēļu novērot cilvēkus pie kases. noputēt bibliotēkā. mākslas stundā ielīmēties kolāžā. mēģināt salocīties par lidmašīnu un smagnēji lidot. aizdegties vārīgi zilām liesmām, kalpojot par iekuru krāsnī. mežā izmestai samirkt. daudzus gadus nometot krāsu, mēģināt pārvērsties par zemi. censties atbrīvoties no skavas un līmes. nepārstrādāties par papīru. iespējams, iepīties grozā. stellēs ieausties dečī. kalpot vēl vienu reizi...

2016. gada 4. decembrī

Septiņpadsmitais dečs
FLOMASTERI. Magic Markers
švīkāt, vilkt līnijas, apzīmēt sienas un durvis
zīmēt bumbu bumbas
iezīmēt acis, muti
piezīmēt kājas, rokas
zīmēt būšanu pašam
piecu gadu vecumā zīmēt pūķus, uguns spļāvēju pūķus, lidojošos pūķus, meiteņu pūķus, pieneņu pūķus, klusos pūķus, jūras pūķus
zīmēt smaidīgu mammu brīnumskaistās, garās, krāsainās kleitās ar krellēm un auskariem
zīmēt robotus, karavīrus, ieročus, pilis, cietokšņus, tankus, mašīnas, kaujas
zīmēt sevi ar kroni. piena zobi jau mainās
zīmēt traktoru ar arklu, ar piekabi, ar kultivatoru, ar izkapti, ar siena rulli. zīmēt kombainu, smago mašīnu. zīmēt asfalta rulli, traktoru ar kausu
zīmēt govis, aitas, zirgus, kazas, suņus, kaķus, pīles, vistas, gaiļus, zosis, tītarus, trušus
zīmēt zemūdens pasauli. zīmēt haizivis, astoņkājus, medūzas, jūras zirdziņus, koraļļus, jūras ežus, rajas, zilos vaļus, elektriskos zušus
zīmēt džungļus, tīģerus, ziloņus, krokodilus, tuksnešus, skorpionus, čūskas, ziemeļpolu, dienvidpolu, baltos lāčus, pingvīnus
zīmēt, zīmēt. un pēc tam... izaugt

2016. gada 11. decembrī

Astoņpadsmitais dečs
MAIZES IEPAKOJUMA MAISIŅI. Plastic Bags for Bread
īsa gan tev tā dzīve! lai arī žilbinoša, spīdīga, ar krāsainu apdruku, ar lielisku dizainu, ceļojot lielās un mazās mašīnās, guļot apmirdzētam lielveikalu gaismās, ļaujoties glāstiem un pieskārieniem, sasildītam azotē, glabātam un sargātam dažas dienas. un tad izmestam, labākajā gadījumā — plastmasas miskastē, lai dzīvotu otro un trešo dzīvi, un ideāli, ja bezgalīgi atkal no jauna. bet parasti kopā ar visu pārējo, kas laika gaitā mēģina pārvērsties par zemi, tu lēnām zaudē krāsu, izbalē saulē, vasarā salīsti lietū, ziemā apsniedz sniegā, bet neizzūdi. tu paliec, pamatīgi aizpildot izgāztuves, bezkaunīgi guļot upju krastos pavasarī, tukši mētājoties mežmalās vasarā, pārliecināti slīkstot purvos pie dzērvenēm rudenī, izliekoties par bruņupuču ēdienu okeānā, sadegot ugunskurā, paliec ļoti indīgs. bet vari arī tā, kalpot.

2016. gada 18. decembrī

Deviņpadsmitais dečs
LUPATAS. AUDUMA STRĒMELES. Rags. Strips of Material
Bejam aizbrydušs iz mežu piec egles. Tāta nūciele čemodanu ai vusīm rūtuojumīm. Otkon nazkas zvaneja pi durovu. Čygani tik agri navareja byut. Nā, pi tātas. Cepem ai muosu žagarinus virtuvie, tāta puorlaseja graudus kūčai šūvokaram. Tān zvaneja, laikam nazkas bej nūtics. Mamma sirdejuos, ka nav mīra. Tāta otkon jai — es prīkšnīks, vusi pi mane.
“Nu, nazynu, voi jei tiks golā, viel moza,” tuo mamma.
“Meit, tev vādzies paleidziet, jov lyla. Ančipovas fermā nav, kas slauc gūvu šudin. Jov nu reita nav slauktas.”
“Toik nagierb lobūs driebu, panem kū ni nu lupatu. I lokatu apsīn. Gumejnīkus panem leidzā.”
Uorā tuo putynova, ka puori ceļam navareja redziet. Da fermas tuoli, mani vede ai smogū mašynu, ceļs nabeja teiriets, aizputynuots. Mes braucem, kabinkas greida pylna ai malni nateiruom lupatuom, ceļs vīnuods ai teirumu, mes tuo kuo sleidejam pa puteni, kasetie skaneja “Belije rozi, belije rozi”, apleik nivīna cylvaka, nivīna traktora voi mašynas, toik bolts pasauļs da dabasu.
Fermā slauceja, mani īraugūt: “Voi ta nivīna nabeja, ka bārnu atsyuteja?”
Nu vīnas gūtines pi ūtras, ai smogejīm aparatīm i konnuom, sļapnuos rūkas nūsolušs, viel paspieju nūgluostiet gūtiniem koklu, izlasiet ai kreitu uzrakstietū vuordu, i otkon tuoļuok, kuoju pierksti sasoluši gumejnīkūs...
“Tuopat nivīns piec pīna naatbrauks pa ituodu putini, byus reitu juoguož uorā…” tuo ūtruo slauceja soka: “Tai gūvei byus talans pa nakti.”
Pabeidzu slaukt, tod iz škiuni piec runkuļu, tī sasolušs, ai dzeļža lomu atdauzeju kotrai pa vīnam, piečuok myltus, tī aiz atslāgas, tuodā kuo kambarie, sapelejušs, iz pīcuom spains, i tod vadu sīnu ai lylū dzeļža tačku. I īsastuoj mīrs. Fermā smaržoj piec sīna, vusas gūvs ād, uorā putens apsastuojs. Šopers jov geida mani, braucam iz dvoru, uorā tik mīrīga nakts, kabinkā otkon skan “Laskovij maj”, dabasūs pylns ai zvaigzniem.
“Kalada iz ledusškapa, kūča kotlā. Paied, meit.”
Tikkū aizmīgu, jov mani mūdynoj, jov pīci, jov juobrauc. Otkon ai smogū mašynu, belije rozi, belije rozi, laužamīs caur nakti. Fermā es uzreiz pi gūtines, voi atskriejs telentins?
“Lobs reits! Panem kuodu lupatu, talans nūmyra pa nakti, juoaizvalk iz māslīm.”
Mozinkīs... pīdzyma i nūsola, kam mamma navareja tikt kluot i nūlaiziet. Tuo jis tī guļ iz soltuos greidas, sīnā i māslūs. I es otkon ai aparatīm, ai smogejuom konnuom, elsuodama īspīžu seju gūtinei suonūs, raudu, naatsagiudama, nūsolušuom rūkuom i kuojuom.

2016. gada 25. decembrī

Divdesmitais dečs
MELDRI. Lakeshore Bulrush. Scirpus lacustris
Tuods prīks! Myusīm ai muosu atļāva aizīt iz karnevalu kolhoza klubā. Da vīnpadsmitu. Apvylkušs formas kleitas, ai māmu guojam iz klubu. Mes bejam pyrmuos, aizguojam siediet aiz cepļa, sakurynuota, ka rūkas navareja dalikt. Egle bej lyla, da grīstu, pylna ai stykla rūtojumīm, lītutinīm i daudz sveciem, pi grīstu nūvylkts stričs i vuss aizkārts ai sagrīztu kreppapeiru. Pa skatuvi vusuodi puiši staigova, dalyka mikrofonus i gitaras, izlyka iz magnetafona lentu, lai skan dzīsmes. Skali. Pa skatuves molu apkruosuotas spuldzes. I suoka īt maskas vydā, vīns vuss malns ai ūgli nūsamuozovs i rogīm, tod cyts kažuku iz ūtru pusi puorgrīzs i buordu dalics, tod tam nu sausu nīdru sataisietīs snops apsīts apleik, o, a tī iz sīna kopnas veirs sied viersā, i bikses pībuoztas ai vylnu, i prīkšā dašyutas ai vusīm valinčīm, a cytam nu zaļu meldru sapeita capure i driebes da zemes, a tam nu pokulu driebes saveitas, a tī čyganka, tuoda šmukuo, ai krelliem i auskorīm, ai kārtuom pi vusīm kluot, a tī otkon apteita kleita ai vuškas vylnu, tei otkon maisā īleiduse, a, tī, tī puiši par meituom apsavylkuši. Vusi īt iz riņči, veruos apleik, saīt i cylvaki, cioceites ai lokatīm sasiest aiz cepļa, veiri stāv pi durovu i peipej, i tod maskas vīna piec ūtras suok doncuot, grīztīs valsie vīna ai ūtru, skrīt iz riņči, veltīs, lākuot, spīgt, atīt viel puora roganu i čygans ai luoci kažukā, iz skatuves grupa suok spieļuot i dzīduot, saīt viel maskas, kluba vyds vuss vyrpuļoj, jī doncoj vīns ai ūtru, paraun i cylvakus bez masku, ai, ka toik nadaīt pi mane... dzīd vusi leidzā “Bez gredzena es tevi mīlu, mīļā”, es dūmoju, kuo krauklis var eglie kūkli steiguot, skatuvie iz plitas nazkū izlej, i saīt dyumi klubā, maskas doncoj i trokoj pa sabyrušū sīnu i solmīm, nūrautīm kreppapeira gobalīm i meldrīm, atlypušīm papeirīm, nūplāstuom nīdriem, vylnas gobalīm i pokuluom, klubā smaržoj piec sīna i dyumu, piec svīdru i kruosu, drusku piec klāva... Jov īsem iz dvoru. Jov? Es kuo prosamūstu nu kuoda sapņa. Uorā pylns ļaužu i dabasūs zvaigžņu. Solts.

2017. gada 1. janvārī

Divdesmit pirmais dečs
DŽINSU AUDUMS. Jeans
doties ceļā. uzvilkt indigo krāsas buras burinieka priedes mastos. ar savu koka burinieku. uz Islandes karstajiem avotiem sildīties. pāri Atlantijas okeānam uz Kanādu pie inuītiem sniega iglu pētīt. pie Ziemeļamerikas indiāņiem mainīties ar cūku pupām. dejot regeju Jamaikā. meklēt savējos Tobago. majestātiski Amazones deltā iepeldēt. zilo buru viļņošanās iedvesmotiem ieraudzīt, izbaudīt un sajust grandiozo okeānu satikšanos Ugunszemē. lielo pasaules varenību sajust, nakti guļot Maču Pikču pakājē. mācīties siet mezglu saites Andu kalnos, mācīt celot jostas. skatīties acīs Lieldienu salu moai. rotāties ziedu vītnēm Samoa. mācīties pūst didžeridū, mācīt spēlēt kokli aborigēniem. nirt pēc pērlēm Timoras jūrā. plūkt tēju Ceilonā un rīsu terasēs sēt linu. uzdāvināt dzintaru mūkam Tibetā. uzzīmēt lemūrus Madagaskarā. Labās Cerības ragā rakt dimantus un atpūtināt zilās buras. basām kājām izstaigāt Kaboverdes salu. kamieļa mugurā ceļot pa Sahāras tuksnesi. Porto ielās dziedāt fado. izlauzties caur Lamanša šaurumam. ar saulē izbalējušām gaiši zilām burām, pa Daugavu doties mājās, uz Latgali.

2017. gada 8. janvārī

Divdesmit otrais dečs
PLASTMASAS MAISIŅI. Plastic Bags
salasīt skaudību, salocīt nenovīdību, sagrābt ļaunumu, noķert greizsirdību, saslaucīt aizvainojumu, izplēst nepārliecinātību, paņemt slinkumu... samīcīt pikucī, savelt murskulī, satīt kamolā, saņurcīt čupā... salikt visu plastmasas maisiņā, aizsiet ar plakano mezglu, ielikt vēl vienā plastmasas maisiņā, sasiet jūrnieka mezglā... nē, nelikt tikai caurspīdīgā plastmasas maisiņā... salikt visu dzeltenā plastmasas maisiņā, pēc tam zaļā, pēc tam sarkanā, zilā, brūnā... sasiet audēju mezglu... un beidzot salikt visu melnā plastmasas maisā, aizsiet ar dubulto mezgu, aprakt tālu, tālu, aiz trejdeviņiem kalniem, aiz trejdeviņām jūrām, trejdeviņos mežos, dziļi, dziļi zemē, kur neviens neatradīs... te nevajag, te, Latvijā, nevajag... tur stāvēs ilgi...

2017. gada 15. janvārī

Divdesmit trešais dečs
TILLS. Tulle
Braucem ai ekspresi nu Baļtinovas. Školuotuoja saceja, lai paguļam da Reigas. Mīgs naguoja. Lai ari uorā beja nakts, vītuom snīga boltumā vareja vusu saskatiet. Bolvūs i Gulbenie dažūs lūgus daga guns, piļsātas beja īsnaudušs. Reigā bejam nu paša reita, daudzi sildejuos autoūstā, cyti skrieja iz dorbu, tiergā skali klaigova, tramvajs grabynuodams brauce garuom. Vasala rynda ai saleimietuom avīziem, puori kanalam, garuom pulksteņam. Vīsnīcā salykam sumkas, paiedem seņ grīztu boltū maizi ai svīstu i pasyltu soldanū malnū čaji. Braucem ai tramvaju iz Zooduorzu. Tī lylī zylūni, smirdīgī begemoti, skalī popageili, nakustīgīs krokodils, trokī mierkači, nikur naīraugamuos lopsas, jenoti i lūši, nateirīs boltīs luocs, vusuodas čyuskas, borīm peiļu. Lai i Reigā snīga beja moz, kuojas violetejūs valinčūs izmierka. Pušdīnuos iedem gričus ai mierci i gurči, dadzardami kompota. I tod iz Dobas muzeju pi izbuoztūs zvāru, zeimuojumu i plakatu. Iz īlas daudzi cylvaku, cyti skrīn viersā. Vokarā guojem iz baletu. Rīkstkūds. Siedeju ai klasesbīdrīm i školuotoju lylejā zālie, apbreinojūt grīstus, lampu i vusus šmukumus, sļapnuos kuojas valinčūs rozsyla. Izasliedze guns, i suokuos balets, spieļova muzyka, vusi doncova, i es aizmygu, mieginovu taisiet acs valie, reiziem skaļuo muzyka izbīdynova i es prosamūdu, i, otkon syltumā i mīgā laizdamuos, vierūs baletu, tuoli, tuoli, kuo breineigu pasauli ai mozīm cylvakīm. Nakti porlaidem vīsnīcā, vusuodi sveši ļauds, nu reita otkon seņuok grīztuo boltmaize i pasylts soldanīs malnīs čajs. I tod ai sumkuom iz vilcīnu, pa kuopniem augšā puori nateirumīm i semučkuom, cauri čužīm smuordīm, iz soltuo perona pi bolūžu. Vilcīnā, verūtīs pa lūgu, kuo pasauļs skrīn garuom, braucem iz dvoru.

2017. gada 22. janvārī

Divdesmit ceturtais dečs
POLIETILĒNA TĪKLA MAISI. Plastic Mesh Bags
... sīpoli polietilēna tīkla maisā aiz maizes krāsns, ķiploki polietilēna tīkla maisā virtuves skapjaugšā, bietes polietilēna tīkla maisā pagrabā zem dēļu grīdas, kartupeļi ar sadīgušiem asniem polietilēna tīkla maisā aukstajā skapī, izmazgāti jogurta trauciņi ozolzīļu diedzēšanai polietilēna tīkla maisā kambarī, mandarīni svētkiem polietilēna tīkla maisā lielveikala noliktavā, apelsīni polietilēna tīkla maisā sulas ražotnē, āboli polietilēna tīkla maisā tirgus laukumā, malka kamīnam polietilēna tīkla maisā šķūnī...
... lai elpo, lai skaisti, lai kārtīgi, lai ērti...
... mēs polietilēna tīkla maisā, polietilēna civilizācija...

2017. gada 29. janvārī

Divdesmit piektais dečs
AIZKARI. Curtains
verūs pa lūgu, saule īt iz rītu, nūkruosuodama oranžu vusu pamali nu kačigarkas da krystceļu. pa nakti byus solts. nivīna muokiuņa kuo i pa dīnu. muni moti pi aizkoru elektrizejuos i ceļuos geisā, lyupas saplaisovušs, byudi pylni vosaras raibumu, rūkas saskrādovušs. šudin fizkulturā sliepovam. sliepu gumeja vusu laiku kryta zemie nu zuobaku, lylī puiši vusi apdzyna mani, īguoze snīgā. pīsacieļu, sliepovu vīn tuoļuok, saule, palyka korsts, lokatu nu pīres nūst, rūtainū mieteli valie, cymdus zemie, snīgs ap piedurkniem palīk par iudeni, byudi dag, sliepoju apleik mežam, garuom bitiem i tod pa celi iz školu. kryuts pīelpotas soltuo geisa i prīka, ka suop. sirds lākoj kuo nagudra. piec školas iz dvoru. i tān ai sorkanīm byudīm ustabā verūs pa lūgu. īsatynu aizkorūs. īsuoku nu vīnas puses, nu balkona, i tuo da ūtruos. i tod iz riņči, iz riņči tuo, ka moti, īsatynušs augšā, suop, i aizkoru knagi skaniedami tryukst i plāšuos nūst. tynūs viel. jov i byudi daspīsti.

2017. gada 5. februārī

Divdesmit sestais dečs
POLIAMĪDA AUKLA. Polyamide Cord
samekliet klietie vacina kuošus, nūveit viervi nu veikala striča. īsīt nūveitū viervi kļovūs sada molā, izkārt upie izmozguotūs babas austūs dečus. aplikt gūtinei striči ap rogīm, atvest vokarā iz klāvu, pa ceļam atļaunūt iest veipeles stygas molā. sakraut lylu sīna vazumu rotūs, puorsīt ai nūveitū viervi, apsagult i viertīs puori sleidūšūs dabasūs. pīškeit pylnu tačku ai runkuļu lopuom, puorsīt ai nūveitū striči. īkārt nīdru puzuri veikala stričie školas sporta zālie pi grīstu.

2017. gada 19. februārī

Divdesmit septītais dečs.
KALMES. Sweet Flag. Acorus calamus
Nui, šudin viel soltuoks kuo vakar i aizvakar. Mozuo alumineja kannine grab kulie, īdu garuom kačigarkai, dyumi ceļuos taišni dabasūs, garuom klāvīm, kotrā lūgā dag guns, kuods slauc gūvi, cytur baroj rukšus, jī klīdz kuo trokī, kaiminīne plāš sīnu nu lyluos kaudzes, vystas loktuos jov guļ. Aiz klāva pa snīgā ībrystu stygu, pa lylu boltu klajumu, gar izkoltušīm dadžīm i veipeliem teiruma moluos, soltīs geiss dagunā i mutie, zvaigžņu symti malnejūs dabasūs, klusums tik lyls, ka elpoju eisi i seiki, konnas grabiešonu kulie puortraucu, vuoku īlīkūt mieteļa kārmanā. Šun sastdīna, māma saceja, lai nasakaveju, cioces toš kurynuos pierti. Īmu īkšā pogolmā, suns parej, es dauzu pi durovu, nivīns nadzierd, īmu īkšā gankā, dauzu pi ustobas durovu. Iz durovu ai kreitu sarakstāti burti i krysti, durovas atsaver, i mani puornam ituo dvora smuords, smuordoj piec molkas, piec zuoļu, piec vaca pīna, smuords ir apsastuojs, jis nakust, jis panam mani vydā, cioces nikuo narunoj, smuordoj piec skaļbīm, piec vylnas, piec nalasātu gruomatu, atdūdu kannini, apsasāstu iz beņča. Vīna malnūs bruņčūs, palāku prīkšautu, palāku jaku i lokatu, caur dzaltanu marli salej syltu pīnu munā kanninie, izlīk papeiru, meklej vuoka. Vuoks kārmanā, smuords ir izakustejs, smuordoj piec syltuma, rublis cymdā sasils smuordoj piec nateira metala, nūlīku iz golda. Ūtra cioceite malnūs bruņčūs, palāku prīkšautu, palāku jaku i lokatu pi plitas veruos iz mane. Vuss otkon stāv iz vītas, nakust, smuordoj piec klusuma i pylnuma, sanamu drūsmi, pasoku paļdīs, panamu kannini i īmu iz dvoru.

2017. gada 26. februārī

Divdesmit astotais dečs
PUĶU LENTES. Bouquet Ribbons
tāta tuods nūslāpumains palics pādejā nedelie. smaida vusu laiku. dungoj i dzīd.
- dzer, buob, nabādoj, puordzeivuosem vusu!
i smejuos, i paraun myusus geisā iz rūku, i mozū bruoli pašyupoj iz kuojes kuo zyrgā. vokarā sacapam žagarinus i savuoram dzierveņu keiseli, reitu 8. marts, māma aizīt gulātu ai vusīm ruļlīm motūs. tāta kuknie viel nazkū losa i roksta, staigoj nakti iz pagrobu.
nu reita uzraunu formu mugarā, pīspraužu oktobrānu zvaigzni, īdu iz kukni putru iest, a tī, a tī, iz golda muola kukšunā ceriņa zīdi, tādin, kod uorā viel solts i snīga pylns... tuodi smolkī, liļovī, smaržoj kuo vosarā. tys māmai. nu tātas. jov zīmā cerini īstuodieti pagrobā muola pūdā, nūslāpti, laistieti, mīļuoti, ai lampu sildieti. toš i dzejuli skeitieti. dūmoju, a kuo bez saules tuo vareja? kam cīši meiļova. lopas izplaucātas, a pyrms nedeles jov i pyrmī zīdi. man na da putras. mekleju laimes.

2017. gada 5. martā

Divdesmit devītais dečs
ĀDA. Leather
visbrīnumainākais notikums. mīlestības pilns. bezgalīga laimes izjūta. ar katru ādas šūnu atcerēties silto satikšanos. ierušināties čokuriņā uz tava vēdera. pirmo reizi ieskatīties tev acīs. elpot. izjust tavas ādas pazīstamo, sargājošo smaržu. būt drošībā. ilgi, ilgi. dzirdēt tavu balsi. sajust glāstus. būt.

2017. gada 12. martā

Trīsdesmitais dečs
ZEĶUBIKSES. Sheer Tights-Pantyhose
eļkšņa spūrdzes violetas, lozdai jov zīd i viejā purynoj dzaltanu myglu. salosu sauvi i torbā īkšā. kanovas krostā zemeņu lopas izaspraukušs nu zemes pyukainas i zaļas. Lidas tante īt iz veikalu i smejuos, voi ta ūgu jov mekleju? zemeņu lopas, nuotres, vuorpatas tīvuos, purenes pi dīča atrostuos, vizbules mežā, vuss torbā. aizīdu da sļapnuo meža, snīgs izalaids, vuss lyužuos, no vīnas elkšņa sakņu solas da ūtruos. cikom teiku da malnuo egļu meža, kuojas jov sļapnas. salosu syunu zam egles, zvārs ieds čīkurus, pīlosu čīkuru zveines, egļu skujas, salīku torbā i pa taisnū iz molu, viel kuorkla pyupulus salosu, tī viel ai vuocinīm. tān iz Grohovu, tī šūgod kolhozam rudzu lylīs teirums. kuodu sauvi gar pašu molu, īkšā nabrīnu, cik šmuki zaļs, īmu iz dvoru. ceļa moluos sastumtuos snīga čupas nateiras, apsalaidušs, mozī putni čyvynoj pa kryumīm, šudin smuordoj piec pavasara, saule sylda. dvorā māma īdūd vacuos zečubikses, tynam ūlas, kotru pa sovam, puorsakaudami, salīkam i datynam salasietuos lopas, graudus, nu papeira izgrīztuos zeimes, i lylejā kotlā ai seipulu myzuom īkšā iz guns. tān geidam izteišonu, lai radzātu breinumus...

2017. gada 19. martā

Trīsdesmit pirmais dečs
KOKVILNA. Cotton
atspere aizraun durovas cīt, nūgrab vusi stykli, ešu veikalā. ei, mīrīguok! kuods uzsauc man nu garuos ryndas. īdu lānuom, kuo radzātu vusu nu jauna. noglas malni eļļainas izadūrušs nateirejai papeira kastei cauri, diveju veidu, lyluos i mozuos, ciervs ai vusu kuotu, kapli, gaiši bryuns plastmasas gruobeklis, speidīgi spaini, pīna konnas, gūvu i vušku kiedes sakrautas kaudzies, izkapts, streiči, veiles, vasars, kotls, diveji puori gumejnīku, kaloši, suoļs, kū laiziet gūtinei, iz letes diveji bači ai kūkvylnas audumu, bryunīs ai seikuom dzaltanuom pučiem i zylīs ai lyluokuom dzaltanuom pučiem, letie īkšā odatas, dīgu spūles, malnuos motu sprādzes saspraustas iz papeira. plauktūs dažas tymši zyluos i palākuos zečubikses, diveju kruosu halati, trenuškas, tuoļuok konservi. tod lylī škapi, kurūs veikalnīca ai garu dzelzi īstum pylnuos kastes ai syltejīm, smaržīgejīm kīgelīm i boltū maizi. stāvu ryndā. vusi pierk kīgelīm pylnas torbas, pierk olu. es nūpierku saldātūs zivu, šun atvastas, maizes i ledeņu kuodu sauvi, kū īsver ātri nu papeira sataisātā turzā. cikom īšu da dvora, byus dakusušs pi papeira.

2017. gada 26. martā

Trīsdesmit otrais dečs
ĪRISA DIEGI. KOKVILNA. Crochet Thread. Cotton
pīspīžu pamynu, svīžu cauri colanku, pīsytu systovu, pīspīžu pamynu, pīsytu, oi, na tei, pīspīžu pareizū, pīsytu, svīžu cauri colanku, oi, oi, da lūga, leinu nu stuovu uorā, otkon vydā, pīspīžu pareizū pamynu, pīsytu systovu, colanku ai oranžū īrisa dīgu stumu lānuom, tān na da gola, juopastum viel pašai ai rūku caur matīm. nazkas īt, dzierdu nūčeikstam gankas durovas, toš iz biblioteku samainiet gruomatu. vot i vasala! molacs, auži dvīļu! tāva nav? nā, šudin es struodoju. labi, labi, cik ta tev jov godu? pavasari paliks desmit. labi, meit, izteidams gruomatu nu avīžu, salīk iz golda, īšu salasiet jaunas. mekleju papeirūs, kuo ta tū onkuli sauce? atrodu, salīku kartines, izrokstu, gruomatas smuordoj piec peipu, lopu styuri puorlasieti bryuni i speidīgi. ilgi, ilgi staigoj gar vusīm plauktīm, cikom salosa kaudzi, sarokstu i otkon stuovūs vydā. spīžu paminu, svīžu cauri colanku, pīsytu, beidzuos oranžīs īrisa dīgs. ai ratini satynu čaučes, divejas, lai pīteik ilgam laikam. atīt viel divejas tantes nu Ančipovas samainiet gruomatu. veruos stuovu, ai rūkuom tausta auduma. atīt viel lyluos meituškas nu školas, meklejam nazkuodu obligatū gruomatu. es otkon stuovūs vydā, pīspīžu pamynu, svīžu cauri colanku, pīsytu, pīspīžu pamynu, pīsytu, tān aužu ai boltū dīgu, uorā palīk tymss. jov pīci, jov joīt iz dvoru, šun daudzi izdareju, nūaudu kuodu spreidi.

2017. gada 2. aprīlī

Trīsdesmit trešais dečs
GRIĶU, RĪSU, GRŪBU, PUTRAIMU, MAKARONU, AUZU PĀRSLU, PUPU, BARANKU UN BROKASTU PĀRSLU IEPAKOJUMS. Packaging for Buckwheat, Rice, Barley, Grits, Macaroni, Oatmeal, Beans, Biscuits, and Cereal
guļu iz stygas pi okas. zam kliets var saredziet i dasnīgt vusuodus duorgumus. sasystuos muola bļūdas gobals sazeimuots ai dzaltanuom i zaļuom streipiem. lynu muorka veitula pyupulus salīku kuo laivā pa bļūdas gobalu. izmozguotejā mozejā bryunuo stykla pudelie sataisu smilšu čaju. baba atdeve tukšū ozbara kuli. tī salosu boltuo škeiva gobalus. divejīm ir zalta maline. sorkanīs plastmasas ola kukšuns bez ūsas pylns ai akminīm. ka lyužā nūmozgoj, to kotram radzami zeimejumi viersā. muola pūds sapleiss iz pusiem. vīnā pusie salosu buļbu osnus nu kopča, ūtrejā pusie cyuku pupas. vacins ber uorā nu auduma tarbines i puorlosa. lyluos stuodiešonai. mozinkuos man. piečuok nu kliets nasam lylū lyna maisu ai graudīm. dziernovuos vacins samaļ myltūs. myltīm baba sašyvuse boltū tarbini.

2017. gada 9. aprīlī

Trīsdesmit ceturtais dečs
POLIPROPILĒNA AUKLA. Polypropylene Cord
tāta sajiudz zyrgu, dalīk jaunūs nu špagata nūveitūs grūžus, panam gruobekļus, luopstu i zuodži, lylūs maisus, i vusi rotūs īkšā. gar veikalu, gar zaļū škiuni, caur Lotušīm iz Zeļčīm. zyrgu dasīnam pi nūlauztuo bārza, Siļva tuoda tramīga, rādā lylīs mežs i tuoļuok pūrvs. tāta zuodžej jaunūs kļovus, saugušūs pa pamatīm, a mes lylejūs maisūs vuocam styklus, buņdžas, sasystas muola bļūdas, vacus zuobakus, batareikas, pudeles, burkas, dzeļža gobalus, nu zemes uorā valkam špagata stričus, kuri īauguši šnitkā i mozejūs kļovūs. vusu sakuortojam, tāta izrauš bedri stobam, te liksem pīmines zeimi baznīckungam Odumam Vyzuļam, kas te pīdzyma i mozs dzeivova. jis ciele baznīcas, raksteja gruomatas, beja školuotuojs, pieteja viesturi, vuiceja varganistus, daudzi kuo loba i viertīga dareja. akmiņus krostā, zorus kaudzie, nūskrīnam da Kūkovas, cik jei tān lyla, pylna ai iudeni. putni dzīd. te šmuka vīta! ai nateiruom i sagrīztuom rūkuom pīkusuši braucam iz dvoru. lejā var redziet vacina dvora jumtu, nu trūbas dyumi, Jezupa kūkūs īauguse vacuo Zeļču školas vīta.

2017. gada 23. aprīlī

Trīsdesmit piektais dečs
KĀRKLU MIZA. Willow Bark
Meža suokums. I tuo, i ituo. Lylīm kryumīm īsuokt mežu. Naīlaist svešūs i naizlaist sovejūs. Puorīt iz avīškuom i lānuom iz elkšnim i egliem. Aizaudziet sen pļautu pļovu i sen ortu teirumu. Zorūs izšyupuot symtīm mozu putniņu. Sorguot nu zīmeļa vieja uobeļu sadu.
Nu kuorkla lūku sapeit peiteni, saveit veiteni i sataisiet mastinkas. Salikt vydā casnagus i seipulus. Salikt komulus i aizsuoktū adīkli. Salikt sateituos čaučes i colankas pi stuovu. Salikt apiņus olam. Salikt ūlu čaumolas sincies. Saveit veižu. Diveju puoru vylnas zeču, kuorklu lūku veizes kuojuos, aizjiugt zyrgu, apart muola kolnu. Īsiet lynus. Izaudziet. Saulie balynuotīm boltīm kraklīm i boltīm goldautīm.
Kuorkla mizeņuos sakruosuot vylnas dzeji, dzaltanu kuo saule i pīnenes. Bruņčīm.

2017. gada 4. maijā

Trīsdesmit sestais dečs
IEVA. Bird Cherry. Prunus padus
Buļbīm osni pamastie da pašu dieļu. Apdauzu golvu gar dieļu jov kurū reizi. Sagruobu buļbus aiz osnu kuo aiz motu, nasu uorā iz kopci ustabas golā. Lai sylst saulie. Vacins sasadz ai solmīm. Pa nakti viel solts. Škiergoti i rupuči pamastie rozsylušs i lānuom ruopoj gar akmiņu pamatīm. Rūkuos ka panami, to solti kuo lada gobali. Nasu uorā, līku aiz pierts, tī nasabroduos tolkā. Aizskrīnu da Krākups pureņu pasaviert. Stārks staigoj gar krostu. Losa tuorpus i vardivs. Tuo ryugti smuordoj šun vuss pasauļs Zeļčūs! Gar upi zīd īvas. Vuss boltuos kupanuos. I meža mola.
- Mām, var salasiet i salikt ustabā?
- Nā, golva suopies.
Jūcīgi, kuo var suopiet golva nuo tuoda šmukuma? Man nasuop.
Pi pierts vusa pļova pīnenies dzaltana. Salosu, savynu vainugu, izlīku golvā.
- Kuoda man šmuka vynuce, — tuo vacins.
- Nui, man šun dzimšonas dīna, rudeni jov iz školu!

2017. gada 13. maijā

Trīsdesmit septītais dečs
PIENENE. Dandelion. Taraxacum officinale
Karuseļa siedekli saulie sakorsušs, siediet labi, grīžamies tik ilgi, cikom golva suok suopiet. Vakar sastuodejam buļbus i pupas, pašā vokarā kuopustus, šudin tāta sies runkuļus. Saule dzaltana, dzaltana. Kuo pīnene. Reigas lylīs bruolāns īmuoceja peit pīneņu vainugus. Jov sapynu sev, muosai, mozejam bruoļam, gūtinei, toik jei uzreiz apieda. Kačam ari, jam vīnolga, saulie rozalaids pi klāva, ai pāmīgtuom aciem veruos zvierbuļu borā. Kačigarkas kryumūs jaunums, nazkas atness ladaškapi, izaver pavusam labi kūpā ai “beigtū zyrgu”, škeibi izaugušū kūka zoru siediešonai, stykla gobalu kaudzi i īaugušūs zemie špagatu i stīpļu golīm. Izslaukam ustabu ai veipeliem. Pliešam pīneņu kuotus striemelies i miercejam kanovas iudenie, byus ruļļainī moti lelliem. Nazkurs pyuš i taurej ai pīneņu kuotīm, man nasaīt, es salosu lylu sauvi, vāze byus nu apsystuos stykla burkas. Rūkas malnas nu pīneņu pīna, daguns dzaltans, te kačigarkas kryumūs labi, vāss. Jov nedeli staigojam bosuom kuojuom.

2017. gada 22. maijā

Trīsdesmit astotais dečs
VIDEO KASEŠU LENTA. VHS Tape
šudin palīkam školā piec stunžu. pādejuo dīna, buys vydsškolas klases vokars. vakar jov sacepu capumu, savuoreju pādejūs dzierveņu morsu. saguoja gords. vusi jov saīt, sastumam goldus. školuotoja paprosa nūmozguot kruškas. tīpat klases izlītnie ai tāpeles lupatu. ilgi skoloju kreitu uorā. nazkas īlīk pučes muola kukšunā. salīkam iedīni, sasāstam. es pi durovu. puiši iz školuotajas golda izlīk televizoru, īslādz vidziku, ilgi runuoj i veruos, kuru nu četruom kasetiem viertīs pyrmū. izslādz geismu, nu suokuma veramies bojeviku, piec tam viel vīnu. pa vydu paādam capumu. i kū ni padzeram. piec tam filma par nuokūtni i tod tuoda, es turu acs cīši. pretīga. atīt školuotoja, puiši slādz uorā. uorā jov tymss, desmit, īdam iz dvoru, gar aciem skrīn raibs, nikuo daudz narunojam. jov nu lyluo ceļa nūst, cauri mežam, nikuo naradz, nadzierd, pasauļs smuordoj piec zemes i puču. par filmuom vaira nadūmoju, jov var saredziet guns, byusem dvorā. aizmiersu morsa burku.

2017. gada 4. jūnijā

Trīsdesmit devītais dečs
BĒRZS. Birch. Betula
slauku kuopnes nu trešuo stāva, pašā lejā putekļu muokiuns, zūbūs smilts grīžuos, pūrduli malni. piečuok mierceju i mozgoju ai pulvera iudeni. ai korstū, syldu ai spirali. koč i mainu, lejā saīt spaiņa apukša pylna ai smilti. pi stoba zyrgs dasīts, dubļus izleju patuoļuok. muorkā salosu skaļbu i vylka vuoļu, pļovā vusuodu puču, pīpeņu i uobulina, rudzupuču i cyuku zīpu, smylgu i skuobeņu, mežā paparžu i bārza zoru. padjezdā salīku pa koktīm, vaira nasmyrd piec kača meizalu. sanasu ustabā pylnu muola pūdu ai pučiem, šudin ļāve salikt bārza zorus aiz gultuom, māma to beistuos, ka kukači saleiss gultuos. vokarā, īmūt guliet, ilgi klausūs, kuo pa luopuom i zorīm nūteik dzeive, kuods ād, kuods staigoj, kuods izpurynoj spuornus, kuods zumzynoj. nu reita da poduškas teikls sataisiets.

2017. gada 11. jūnijā

Četrdesmitais dečs
SUŅUBURKŠĶIS. Chervil. Anthriscus sylvestris
vusas teirumu molas, cytu godi napļautuos pļovas, kanovas, meža ceļs, izciertums zam elektrības vodīm, Mukaušovas škiuņa gols i skuobsīna bedres krosti, vuss boltūs zīdūs. sazīdejušs suņaburkši. kuo bolti vuorti iz mežu. garuoki par mani, smuordoj, pībyrdynoj pylnus motus ai boltīm zīdīm. pīgrīžu pylnu kliepi ai suņaburkšīm, salikšu karidorie, spainie. šudin vokarā īsem leiguot. juosavyn vainugi vusīm, panamu komuli iz pļovu. pīpenes, sorkanīs uobulins, vyzuli, rudzupučes, smylgas, vonaga zierni, tynapeika, čymuni, gundegas, madaras, pelaški, skuobenes, suņaburkši, tātam drusku ūzula lopu, i seši vainugi jov nūveiti, mozejai muosai mozinkīs. tūlaik gūtinei nu veipeļu, jai cīši garšoj, talanam nu uobuliņa, rukšīm nu suņaburkšu, sasīnu ai smylgu, apād pīcūs minutūs. kačam nu suņa kumelīšu.

2017. gada 23. jūnijā

Četrdesmit pirmais dečs
PAPARDE. Eagle Fern. Pteridium aquilinum
napazynu seve spīdželie. man beja cīši baile. navareju paelpuot. koklys bej aizspīsts cīši. navareju nikuo parunuot. tante nu Kaļvīm siedeja ai ruļlim zam nazkuoda lyla pūda, jai sildeja golvu, lyka ilgviļņus. iz greidas setkā rozastīpušs stāveja malnuos maizes kīgeli i konservu buņdžas. frizere man suopīgi kemmeja motus i grīze ai lyluom dzirkliem nūst. vierūs iz seve, napazynu. māma naīguoja leidzā. stāveja uorā pi frizietovas, kuruo bej atbraukuse pi kolhoza kantora kuo autolavka voi himčistka. šyupova rotūs mozū bruoli. apleik staigova ļauds, cioceites geideja ryndā pi frizera, traktoristi peipeja Primu, geiss uorā sakorss vyrmova. te īkšā nalabi smuordova, sakūduse zūbus, vierūs sev acies. man nūgrīze eisus motus kuo puikam. - cik ta tev godu? kuo tevi sauc? kuoda narunīga meitene, tuo par mani. gribeju sasanimt i pasciet, ka man jov seši godi. bet pi blokus spīdžeļa suokuos smīkli i jautrība. nu armejas nasen atguojušejam puišam beja salikti ilgviļni motūs, tān tyna uorā ruļļus. vusi smiejuos. nu mašynas izkuopūt, jū sageideja ai saucīnīm i svilpīnīm. mani sageideja māma. - nu tān byus mīrs ai tovīm motīm, a to vaira nivīns navareja izkemmiet, tuo jei par munu puiša frizuru. iz kolhoza klubu traktors atvede pylnu pīkabi ai paparžu i puču kolnīm. šudin klubā svātki, pylngadība.

2017. gada 30. jūnijā

Četrdesmit otrais dečs
BALDRIĀNS. Valerian. Valeriana officinalis
Salaseja vusus kolhoza centra bārnus, viel nu Lotušu i Ančipovas. Malnejuos trenuškuos, gumejnīkūs, lokats ap golvu, pa taisnū gar kačigarku ai vusīm iz Mukaušovas talanu fermu. Dīna byus korsta, muokiuņa nivīna, vieja nav. Byus juopuordzan lyluos teles iz gūvu fermu. Nūguojušs sasastuojam iz riņči, kotram kuorkla žogars rūkā, cytam diveji. Fermas struodnīks izlaiž teles uorā pa lylejuom durovuom, a juos, dīnas geismu naredzejušs godi, kuo suok trokuot, kuojas, rogi i astes pa geisu, skrīn, nikuo naradzādamas, kreit zemie, skrīn vīna ūtrai viersā, fermas struodnīkam kūks ai nūlīktu noglu golā, jis syt ai tū, teliem mugaras asnie, palīk viel trokuok, kuorkla žogari napaleidz, vusi bļaunam, teles puorraun myusu riņči i mežā īkšā. Mes leidzā, laužamies cauri kuorklu mudžeklīm, ūdu pylnīm muorkīm, puorzīdejušīm suņuburkšīm, smuordīgīm baldirjānīm, nuotriem, iz prīkšu nateikam, teles ir ātruokas, jov vaira nadzierd. Školuotojs Minins jov pīzvanejs iz kantori nu fermas telefona, smoguo mašyna kluot, mes vusi kuzovā īkšā, izberam suņuburkšu sāklas nu gumejnīku, stāvam pi kuzova molas, viejs izpyuš sausu mugaru i motus, braucam puori Byku kolnam iz Viļumīm. Kuopam uorā, īdam cauri mežam, ite daudzi egļu, jov var atrast pa avenei, meža mola otkon pylna ai baldirjānīm, kanova ari, smuordoj piec babas sirdszuoļu. Piec stundes bridīna pa mežu atrūnam teles, nūsaskriejušs, suoni ai apkoltušū asni cylojuos tik ātri, rauga otkon nu myusu biegt, savadam borā i iz tuvuokū celi uorā nu meža. Tān golvu nākārušs, klausa, pazadevušs, īt iz prīkšu, vusi dunduri myusīm leidzā, grīžuos ap golvuom, kūž byudūs, paskrīnam, sacaldami putekļus, korsts, reikle izdaguse sausa, kuo gunie, zūbūs grīžuos smilts. Dūmoju, moš juos gribeja byut breivas. Aizbiegt nu myusu. Nu fermas struodnīka ai nūlīktū noglu kūka golā.

2017. gada 9. jūlijā

Četrdesmit trešais dečs
VĪGRIEZE. Meadowsweet. Filipendula ulmaria
Cauri centram, garuom livančikīm iz Grohovu, pa kanovu iz Kaļvu mežu. Kanovas mola pylna ai meža zemeniem. Te šūvosar nivīns nav lasejs, jov i pādejīs laiks, vusas sorkanas, tymšuokuos ād skudras i mozī glīmeži. Varu iest sauviem, saveru zemeņu ryndu iz tynapeikas, nūnesšu vacinam iz Zeļčīm. Kanovas mola vusa pučies, pīpenes, vonaga zierni, sorkanīs i raibīs uobulins, čymunīm jov sāklas, baldirjāni smuordoj na puoruok labi, ugunspuče, vyzuli, sakoltuse komulzuole, smylgas, suok zīdiet ašņazuole. A vaira par vusu man pateik vīgrīžu smuords, tik soldans, tik eisti vosaras, tik korsts i bīzs, ka aizlīp koklys elpojūt, a daguns pylns ai boltīm, soldanīm putekšnīm. Korsts, salidoj vusi dunduri iz tenīm. Salaužu vīgrīžu sauvi i gar Kaļvu meža molu, garuom zuoliem, kryumīm i vīgrīziem, lyluokuom par mani, iz Petrīm, puori tyltam, i jov var redziet vacina dvoru, tuoļuok pa Krākups krostu, sabīdynojūt peiļu, iz Zeļčīm. Vusa pasaule šudin smuordoj soldana, soldana.

2017. gada 16. jūlijā

Četrdesmit ceturtais dečs
BALANDA. Lamb’s Quarters. Chenopodium album
sasalosam nu reita ai kaplīm vusi pi školas, kuojuom borā iz Pakašovu, školuotojuom ari kaplis leidzā. atguojušs iz teirumu, vogas da paša meža, gucuļu sīvas jov nu sešu revej. a moš i agruok. sadalejušs vogas, suocem reviet, suokumā vusi paklusi, saule karsej kuo trokuo, a zuole da nobas, bolūdene, usne, vuorpata, naudene, smaržīguo puče, runkuļu i navar saredziet, izsteidzejušs nazuoļu pakrieslie. cārtu nu vusa spāka, kaplis naoss, lylīs, smogīs, nu veikala, cytīm mozi i osi. lylī puiši suok raut i lydynuot bolūdenes kuo bombas puori vusu golvuom, moti pībirst ai zemi. raugu vusuodi, lai tyktu leidzā, paīdu sev prīkšā i reveju atpakaļ, pakapleju gobalu i tūlaik ai rūkuom, pīkiustu, rūkuos jov tulznas, lylī puiši dora pa sovam, nūpļaun ai kapli vusu i sasprauž runkuļus atpakaļ. naizaugs. pušdīnlaikā da vogas gola teikam, lylī paleidz mozejīm, tymā skeitā ari man. kapļus aizvad iz darbnīcuom, uzasynuot, gucuļu sīvas revej tik tuoļuok. atsapyušam, spieļojam kazakus razboinikus, puiši ai akmenīm izdauza pamastejam dvoram styklus, tupu pogolma vydā saaugušejūs dadžūs i nuotries, raugu naaizmierst paroli, baile, ka atrass, ka spīdzynuos ai nuotriem. a jī giun i meica tik lyluos meitas, kuruom jov ciči, mane naatrūd. savad kapļus nu darbnīcu, īdam reviet pa ūtram lāgam, tān osi, nazuoli cārtu vīn. puiši otkon mat pa geisu bolūdenes ai vusuom sakniem, gucuļu sīvas revej napuortraukdamas, saule pušdīnu vydā karsej kuo nagudruo, cīši grybuos dzert, suop rūku tulznas, rozplāstuos i pīdzeituos ai zemi, vogas gola naradz, bolūdenes palīk garuokas, kuoti cītuoki. ir troki. vogas gola naradz.

2017. gada 23. jūlijā

Četrdesmit piektais dečs
UGUNSPUĶE. Fireweed. Chamerion angustifolium
te, Reigā, eisti nazynu kū dariet. pa nakti mīgūt klausūs piļsātas nabeidzamū trūksni i verūs naizslāgtū guni, dūmoju par tū, ka te nikod nav klusuma i tymsas. nu reita siedu boltejā teirejā virtuvie, ādu bulku, dzeru kakao i verūs apleik kuo breinumu. pat suņam sova moza bolta bļūdine, kur iudeni dzert.
- izej pastaigoj uorā, pogolmā ai meituškuom pasaspieļoj! pasašyupoj! - tuo man krystamuote. izašyupoju da līpu golūtņu, šyupules čeikst, meituškas pogolmā tuo jūcīgi sakluojušs deči iz zuoles, spieļojuos ai lelliem i lupatuom, nūīdu pīsardzīgi pa gobalu garuom, pasaveru bruolāna paruodietejā dzeļža musurnīkā, kurīs pylns ai tuorpīm, īšu salasiet puču. treis izsteidzejušs sorkanī uobuleni, nagaras smylgas, īlas molā boltīs uobulins, puori īlai sabrucs voi nadacalts dvors, tī daboju zalta slūtini, nazkū leidzīgu pārkiunei, otkon smylgas, caurumaina mārrutka lopa, usne, ceļmollopu zīdi, puču tik moz, suņuburkšīm jov sāklas, seikas suņa kumelītes, viel tuoļuok bardakā beidzūt atrūnu ugunspučes, izsteidzejušs, musuri apleik. tān jov rūka pylna ai pučiem. a iz kuru pusi krystamuotes dvors, vaira napazeistu ituos vītas, atīt baile, kū tān dariet? paīdu iz prīkšu, paīdu atpakaļ, ugunspuču viersyunes nūsalīkušs korstejuos rūkuos, rauduot navar. siedu īlas molā, bruolāns mani atrūn, dvorā krystamuote mani apčer, nūgluosta motus, pučes salīk iudenie. tod bruolāns vad mani iz kinu, mugarā jam uodas jaka ai nakleikuom, braucam ai dzaltanū autobusu, stāvam vydā, kur malnuo garmoška, kinā vusi sied pa izgryustātīm krāslīm, ād semučkas i spļaun čaumalas iz greidas, man nasaīt, es laupu ai pierkstīm, filmā nūdag dvors, onkuls palīk vannā ūtrejā stāvā, vusi smejuos. atpakaļ braucam, jov vokars, Reiga smuordoj piec puteklīm, ugunspuču viersyunes nūsalīkušs vāzie, juom gryuši.

2017. gada 30. jūlijā

Četrdesmit sestais dečs
PARASTĀ ZELTENE. Yellow Loosestrife. Lysimachia vulgaris
Dzeivuot Dīva duorzā. Breinumainu puču pļovuos i mežu pakrieslie, bīzā myglā i pārkiuņa nageisā, upies, dziļūs pūrvūs i dabasūs. Duovanu pylns pasauļs. Saule. Rudzi, sisini, syltuos skanes, zalta pučes, vokara sikspuorni, soldanī smuordi i zvaigznes dabasūs. Puču zīda kuortība i ritmys, centrys i kustība, attīstība i nūtykums. Suokums vusam i beigas, nu sāklas da sāklai, iz riņči, ap sevi, ap vusīm. Byut dalinei nu Vysuma. Byut pļovā, pučies, zuolie, pasauļa ritmā i kustībā. Te. Guliet iz zemes, sadzierdiet energijas skani, byut kūpā, ritmā. Byut. Dīva duorzā.

2017. gada 6. augustā

Četrdesmit septītais dečs
PŪKAINAIS DIŽDADZIS. Woolly Burdock. Arctium tomentosum
sāta pamasta jov sen. durovas izlauztas, lūgīm nav styklu. aizaudzejušs pogolmu nu klāva gola da ustobas durovu, dadži sorgoj. te reši kuods atīt. pavasari dadži sageida starku puori. vosaru karaliskejūs zīdūs sapulcynoj apleicīnes bites i kamanus. i lapsenes. īsamolda lopsa, nūplukušejā astie aiznasdama dadžu sāklu. piertine īauguse zemie. es te dzeivuošu. klausiešūs dziervies. nūausšu dadžu deči. sinciem. savuoriešu dadža sakni. dzeišu samogonku. ai dadžu ordenīm i dadžu krelliem īšu gostūs.

2017. gada 13. augustā

Četrdesmit astotais dečs
PŪKAINĀ KAZROZE. Hairy Willowherb. Epilobium hirsutum
nu reita mygla tik lyla, ka Buku kolns izaver kuo sola boltā azarā. saule izlākuse, rosā viel ilgi solst kuojas. vusi pasauļa ūdi sasalasejušs zam uobeļnīcas. dīča škiergoti saleidušs zam molkas krosta. vonadzini klaiguodami lidinej apleik, egļu čīkuri liļovi lūbās uorā nu svečainuos myzas. dīnas vyda korstīs viejs izpyuš cauri vusai mīsai, izkaltej munu koklu i pļovuos rosu. puori teirumīm viejs dzonoj ušnu pyukas i ziernekļu teiklus. gurči gordi, cyuku pupas soldanas, dilles zīd kuo trokuos. nu kanovas viejs sapyuš kozrūžu pyukainuos sāklas.

2017. gada 20. augustā

Četrdesmit devītais dečs
DZELZENE. Brown Knapweed. Centaurea jacea
kurynoju plitu kuknie, vusi dyumi īkšā ustabā. navalk. leist i leist. jov nu vakardīnas kuo īsasuoce. pūrzaklys. jumta skeidas pīmierkušs gryuši palākas, kliets i kambara baļči pībrīdušs sļapni, pogolms vuss muola dubļūs, duorzā īsteigu buļbu vogā. meža molas kryumi solta iudeņa pylni, dzelzeniem zamuškā lopas malnas, kuoti slidani glīmežīm nūstaiguoti, liļovejūs zīdūs samierkušs kamani. leist. i nastuoj. upe jov da krostu. itūgod dubli otkon aizdzeis iz piļsātu.

2017. gada 27. augustā

Piecdesmitais dečs
CŪKU PUPAS. Broad Beans. Vicia faba
divgadniekam divas pupas līdzi uz bērnudārzu, viena no mammas, otra no tēta, viena labajā kabatā, otra kreisajā kabatā, viena balta, otra violeta. piecgadniekam desmit pupas līdzi uz bērnudārzu, viena no mammas, otrā no tēta, trešā no saules, ceturtā no mēness, piektā no dienas, sestā no nakts, septītā no kosmosa, astotā no zemes, devītā no upes, desmitā sava pupa. otrajā klasē simts pupas līdzi mammas adītā maisiņā. matemātikai. piektajā klasē tūkstotis pupu domās, zīmējumos, kosmosā un pilsētas kartēs. uz universitāti digitālas pupas līdzi. bezgalīgi daudz.

2017. gada 1. septembrī